Izpildītājmāksla: Eiropas kultūras daudzveidības atslēga

Izpildītājmākslas nozares lielā daudzveidība ir Eiropas sabiedrības vērtība, tomēr izpildītājmākslas darbu izplatību ārpus valstu robežām apgrūtina vairāki būtiski šķēršļi: 

• tirgus un nozares sadrumstalotība;
• valodas barjeras,
• ceļa izdevumi,
• loģistikas jautājumi,
• apdrošināšana,
• autortiesības u. c.

Šie šķēršļi ne tikai negatīvi ietekmē skatuves mākslas uzņēmumus un pasākumu norises vietas, bet arī ierobežo nozares spēju piedalīties ES sociālo, ekonomisko un integrācijas mērķu sasniegšanā.

Izpildītājmāksla: Eiropas kultūras nozaru konkurētspējas atslēga

Saskaņā ar Eurostat datiem kultūras un radošajās nozarēs ES ir nodarbināti 8,7 miljoni cilvēku, t. i., 3,8 % no kopējā darbaspēka ES, un tajās darbojas 1,2 miljoni uzņēmumu. 

Mantojums, mūzika un izpildītājmāksla ir trīs galvenās nozares, kuras finansē no programmas “Radošā Eiropa” kultūras atzara un kuras lielā mērā ir atkarīgas no publiskā finansējuma. 

Izpildītājmākslas būtiskā loma sabiedrībā

Izpildītājmākslai piemīt pārveidojošs spēks, un tā bieži vien darbojas kā pārmaiņu veicinātāja sabiedrībā. Ar izpratnes veicināšanu, kolektīvu rīcību un jauniem vēstījumiem nozare tiecas risināt mūsdienu sabiedrības problēmas un krīzes, kas izpaužas kā arvien nedrošāki darba apstākļi māksliniekiem un kultūras profesionāļiem, darbības, kas grauj demokrātiju un ES un kultūras vērtības, kā arī ar ilgtspējīgu attīstību, iekļaušanu un vienlīdzīgām iespējām saistīti problēmjautājumi.

Kāpēc šis atbalsts ir vajadzīgs

Kā norādīts 2021. un 2022. gada ziņojumos par vienoto tirgu, izpildītājmāksla ir viena no nozarēm, kuru Covid-19 pandēmija ietekmēja visvairāk un tās atgūšanās process noris ļoti lēni. Aplēstie kopējie ieņēmumu zaudējumi 2020. gadā bija aptuveni 31 %, tomēr tādās nozarēs kā izpildītājmāksla, mūzika un kino tie pārsniedza pat 70 %.

Krīze izgaismoja strukturālās problēmas, tāpēc šī nozare ir jāatbalsta ilgtspējas, vienlīdzības un taisnīguma sekmēšanā, kā arī jaunu sadarbības modeļu veidošanā. 

Ņemot vērā dramatisko situāciju Ukrainā, programma “Radošā Eiropa” un izpildītājmāksla atbalsta kultūras un radošuma pamatvērtību veicināšanu tādas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veidošanā, kuras pamatā ir Eiropas vērtības — cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. 

Iekļaušana, daudzveidība un dzimumu līdztiesība

Izpildītājmāksla ir nozare, kam ir konkrēta ietekme uz iekļaušanu, daudzveidību un dzimumu līdztiesību. Tā atvieglo dažādu grupu un auditoriju piekļuvi Eiropas kultūras un radošajam saturam. Tas ir īpaši svarīgi profesionāļiem un dalībniekiem, kas nāk no nelabvēlīgas vides un kam ir mazāk iespēju invaliditātes vai veselības problēmu, ekonomisku, sociālu vai ģeogrāfisku šķēršļu vai kultūras atšķirību dēļ. Atbalstot dzimumu līdztiesību, jo īpaši kā radošuma, ekonomikas izaugsmes un inovācijas virzītājspēku, tiek veicināta dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas aspektu integrēšana saskaņā ar dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas instrumentu kopumu.

Ilgtspēja

Attiecībā uz vidi un cīņu pret klimata pārmaiņām izpildītājmāksla palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu, mudinot tās dalībniekus pieņemt vidiski ilgtspējīgāku praksi, kas palīdz sasniegt vispārējo mērķi — 30 % no Savienības budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanai. Nozare sekmē zaļās pārkārtošanās procesu, veicinot izpratni, mācīšanos, komunikāciju un zināšanu un labas prakses apmaiņu. Tāpēc šī nozare ir jāatbalsta, lai izmantotu tās potenciālu izstrādāt inovatīvus veidus vides problēmu risināšanai.

Covid-19 paātrināja debates saistībā ar digitālo pāreju, kā arī rīku izstrādi, taču arī radīja nozarei daudzas grūtības saistībā ar prasmēm, tiesībām, ienākumu sadalījumu un taisnīgas atlīdzības nodrošināšanu māksliniekiem pastāvīgi mainīgajā digitālajā vidē.

Izpildītājmākslas pozitīvā loma sabiedriskā un ekonomiskajā ziņā vēl nav pilnībā izmantota Eiropas un nacionālās politikas veidošanā. Tas ir arī tāpēc, ka trūkst uzticamu un salīdzināmu datu par nozari, tās apakšnozarēm, funkcijām un sniegumu. Šie dati ir būtiski uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. 

Ko dara Eiropas Savienība

Eiropas Komisija īsteno nozaru sociālo dialogu “Live performance” ar darba ņēmēju organizācijām un darba devēju organizācijām.

Programmas “Radošā Eiropa” kultūras atzars piedāvā īpašu atbalstu izpildītājmākslas nozarei, izmantojot finansējuma shēmu “Perform Europe” un Eiropas teātra iniciatīvu.