Darba programma (2015.–2018) par labu kultūrai min kultūras un radošās nozares, radošo ekonomiku un inovāciju kā vienu no četrām galvenajām prioritātēm jautājumā par sadarbību kultūras politikas jomā. Eiropas jaunā kultūras programma un jaunā darba programma (2019.–2022) par labu kultūrai uzsver kultūras un radošo nozaru nozīmi inovācijā, darbvietu radīšanā, kohēzijā un sabiedrības labklājībā.

Kultūras un radošās nozares darbojas ekosistēmās. Šīs ekosistēmās balstītās pieejas centrā ir ideja, saskaņā ar kuru kultūras un radošās nozares ar citām kaimiņu jeb blakus esošām nozarēm vai pavisam citām nozarēm ir savstarpēji saistītas. Tas ir tas, ko uzsver OMC ziņojums “Publiskās politikas loma kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un inovācijas potenciāla attīstīšanā”.

Kultūras un radošās ekosistēmas ir inovāciju rosinošs pamats, jo īpaši saistībā ar plašāko inovācijas jēdzienu, kas iet tālāk par tīri tehnoloģiskiem jauninājumiem, zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnēm un matemātiku, (STEM) lai sasniegtu STEAM (zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku), sociālos un ar sabiedrību saistītos inovācijas aspektus ieskaitot. Šī pieeja ir atspoguļota jaunajās programmās, tādās kā “Apvārsnis Eiropa” un ZIK (zināšanu un inovāciju kopienas) kultūras un radošajām nozarēm, kur kultūras un radošajām nozarēm ir izšķiroša nozīme.

Atbalsts un līdzradīšana, pateicoties ES

Eiropas Komisija ir pievērsusies ekosistēmiskai pieejai, lai atbalstītu māksliniekus, kultūras un radošo nozaru profesionāļus un Eiropas saturu, izmantojot dažādas iniciatīvas, tostarp finansējumu saskaņā ar programmu “Radošā Eiropa” un citiem ES finansiālā atbalsta līdzekļiem.

Projektā FLIP (Finance, Learning, Innovation and Patenting - Finansējums, mācīšanās, inovācija un patentēšana”), kuru ES finansējusi par labu kultūras un radošajām nozarēm, pārskatīja ekosistēmisko pieeju. Šī projekta ietvaros 2020. gada janvārī tika organizēta izvērtējuma konference, kurā piedalījās Komisijas un dalībvalstu eksperti; tās mērķis bija izskatīt to, kas ir paveikts finanšu, inovācijas un citos kultūras un radošajām nozarēm svarīgos jautājumos. Lasīt konferences secinājumus [pdf].

Informācijas apmaiņa

Papildu informācija tāpat ir pieejama platformā Creatives Unite. Politiski izmēģinājumi un līdzradīšana, savstarpējas mācības un labas prakses apmaiņa ar pilsonisko sabiedrību (dialogs “Kultūras balsis”), cita veida savstarpēju mācību aktivitātes ar radošajiem centriem, tādiem kā ES radošo centru tīkls, un ar pilsētām un reģioniem palīdz veidot kultūras un radošo ekosistēmu politiku.

Darba apstākļi

Lai īstenotu darba plānu (2019–2022) par labu kultūrai, Komisija sāka pētījumu par mākslinieku un kultūras un radošo profesiju pārstāvju statusu un darba apstākļiem, kam sekos AKM grupa, kā arī dialogs “Kultūras balsis” par mākslinieku darba apstākļiem. Šīs darbības balstās uz iepriekšējām iniciatīvām, tādām kā 2012. gada atvērtās koordinācijas metodes (AKM) ziņojums, kurš ierosina pamatprincipus pārdomātam satvaram, kas ļaus atbalstīt mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitāti (novērtējuma sanāksme notika 2016. gadā). Eiropas Parlamenta 2006. gada pētījums par mākslinieku statusu Eiropā vai 2018. gada AKM grupa par inovāciju un uzņēmējdarbības garu kultūras un radošajās nozarēs arī iesaka rūpīgāk izvērtēt mākslinieku darba apstākļus.

Plašāks finansējums un regulējums

ES ekosistēmas saņem finansiālu atbalstu no tādām programmām kā “Radošā Eiropa”, “Apvārsnis 2020”, COSME (tostarp Erasmus jaunajiem uzņēmējiem) vai no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

ES normatīvā vide, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību pārskatīšana digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros, tāpat ietekmē to, kā darbojas kultūras un radošās nozares un kā tiek izstrādāta politika, kuras pamatā ir pārbaudīti dati.