ES izstrādā integrētu un uz cilvēkiem orientētu pieeju ilgtspējīgai apbūves videi, kurā arhitektūrai ir liela nozīme tādu ēku, publiskās telpas un pilsētvides projektēšanā, kura uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 

Kā minēts ES Padomes kultūras darba plānā 2019.–2022. gadam, arhitektūra viennozīmīgi ir transversāla joma, kura būtu jāveicina “kā disciplīna, kas ietver pareizo līdzsvaru starp kultūras, sociālajiem, ekonomiskajiem, vides un tehniskajiem aspektiem kopējam labumam”.

Tāpēc daudzas ES politikas jomas (piem., būvniecība, energoefektivitāte, klimata pārmaiņas, pētniecība, kohēzija u.c.), ieskaitot kultūras politiku un iniciatīvas, kas uzskaitītas zemāk, var veicināt augstas kvalitātes apbūvētu vidi.

Eiropā ir vairāk nekā pusmiljons arhitektu

Saskaņā ar Eiropas arhitektu padomes (ACE) 2018. gada pētījumu aplēstais kopējais arhitektu skaits ES 28 dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā, Serbijā un Šveicē ir aptuveni 562 000. Profesijas struktūra ir šāda:

• 71 % arhitektu biroju ir individuāli uzņēmumi;
• 25 % ir 2-5 personu grupas; 
• 3 % ir 6-10 personu grupas.

Dzimumu līdzsvara ziņā situācija, šķiet, mainās, jo 53 % arhitektu vecumā no 30 līdz 40 gadiem ir sievietes salīdzinājumā ar 32 % arhitektu vecumā 50 līdz 60 gadi.

Juridiskās formas ziņā aina nedaudz atšķiras. Saskaņā ar diviem pēdējiem ACE pētījumiem (2016. un 2018. gadā)

• 50 līdz 60 % strādā kā neatkarīgi arhitekti;
• 7 līdz 10 % partnerībās;
• 20 % līdz 30 % ir nodibinājuši sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

ES politiskais satvars: īsa hronoloģija

2001: pirmās politiskās norādes

Padome jautājumā par arhitektūras kvalitāti pilsētu un lauku vidē savā rezolūcijā (2001. gada 12. februāris) norādīja, ka jaunā arhitektūra ir “rītdienas mantojums”. Tā mudina dalībvalstis “veicināt arhitektūras kvalitāti, liekot lietā paraugpolitiku attiecībā uz publiskajām būvēm”, tostarp izmantojot struktūrfondus.

2008: arhitektūras ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā

Padomes secinājumi attiecībā uz arhitektūru: kultūras ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā 2008. gada decembrī aicina informēt sabiedrību par arhitektūras lomu “kvalitatīva dzīves satvara” izveidē.

Politisks dialogs

Eiropas arhitektūras politikas forums (EFAP) ļāva īstenot politisko apmaiņu starp dalībvalstīm un 2012. gadā publicēja pētījumu par arhitektūras politiku Eiropā. Pēdējos gados arvien vairāk tiek atzīta kvalitatīvas arhitektūras nozīme Eiropas sabiedrību ilgtspējīgā attīstībā.

2018: būvniecības kultūra un transversālas politikas veidošana

Davosas deklarāciju ar nosaukumu “Kvalitatīvas būvniecības kultūras veidošana Eiropai” Eiropas kultūras ministri un ieinteresētās personas (tādas kā ACE) pieņēma 2018. gada janvārī. Tā uzsvēra kultūras centrālo lomu apbūves vidē un atbalstīja integrētu un kvalitatīvu pieeju cilvēka veidotajai videi (t. i., būvniecības kultūru, kas ietver arhitektūru, mantojumu, sabiedrisko telpu, ainavu, infrastruktūru).

Šis jēdziens sīkāk tiek apspriests ES līmenī:

• ar Eiropas arhitektūras direktoriem (neoficiālas sanāksmes, ko 2017. gadā uzsāka Francijas Kultūras ministrija, lai apmainītos ar informāciju par politikas izstrādi);
• Eiropas konferencēs par arhitektūras politiku (ECAP), ko organizē ES prezidentvalstis.

Dalībvalstu ekspertu grupa arhitektūras jautājumos

Turpinot 2018. gadā aizsākto politisko darbu, Padomes kultūras darba programma 2019–2022 atvērtās koordinācijas metodes (AKM) ietvaros izveidoja dalībvalstu ekspertu grupu, kuras uzmanības centrā ir augstas kvalitātes arhitektūra un apbūves vide visas sabiedrības labā.

Šajā grupā piedalījās 35 eksperti no 22 dalībvalstīm, kā arī no Šveices un Norvēģijas. Grupas pirmā sanāksme notika 2020. gada februārī.

2021. gada 5. oktobrī, apkopojot ekspertu grupas secinājumus, Eiropas Komisija publicēja ziņojumu “Ceļā uz kopīgu arhitektūras kultūru. Ieguldījumi augstas kvalitātes dzīves vidē ikvienam”. 

Ziņojuma mērķis ir pierādīt, ka kvalitatīvas dzīves telpas un dizaina kritērijiem jābūt ne tikai funkcionāliem, ekoloģiskiem vai ekonomiskiem, bet arī jāatbilst sociālajām, kultūras un psiholoģiskajām vajadzībām un jārada vispārēja piederības sajūta. Pamatojoties uz vairāku gadījumu izpēti, ziņojumā sniegti ieteikumi, kā nodrošināt augstas kvalitātes arhitektūru un apbūvēto vidi.

Ekspertu grupa ir izveidojusi noderīgu mijiedarbību ar citām attiecīgām ES darbībām, tādām kā Zaļā kursa iniciatīvas attiecībā uz apbūvēto vidi, ES pilsētprogrammas partnerība kultūras un kultūras mantojuma jomā un programmas “Apvārsnis 2020” projekts Urban Maestro.

• Uzziniet vairāk par ziņojumu “Kvalitatīva arhitektūra un apbūvētā vide ikvienam”

Programmas “Radošā Eiropa” atbalsts (kvalitātes) arhitektūrai

Balvas par izcilu darbu mūsdienu arhitektūrā

Ar programmas “Radošā Eiropa” atbalstu Eiropas Savienība kopā ar Mīsa van der Roes fondu organizē divas balvas, lai izteiktu atzinību par izciliem sasniegumiem arhitektūrā.

1. Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balva “Mīss van der Roes”

Kopš 2001. gada ES Laikmetīgās arhitektūras balva “Mīss van der Roes” ir galvenais ES instruments, kura mērķis ir izcelt un veicināt kvalitatīvu arhitektūru Eiropā. Runa ir par divgadu balvu, kas izceļ izcilus arhitektūras darbus, kas īstenoti visā Eiropā. Tā ietver galveno balvu (60 000 eiro), kā arī jaunā arhitekta balvu (20 000 eiro).

• Uzziniet vairāk par balvu “Mīss van der Roes” 

2. Jauno talantu arhitektūras balva

2016. gadā izveidotā jauno talantu arhitektūras balva (YTAA) papildina ES laikmetīgās arhitektūras balvu, lai apbalvotu Eiropas arhitektūras studentu labākos diplomu projektus un palīdzētu viņiem gūt sekmes pārejā uz profesionālo pasauli. ACE, Eiropas Arhitektūras izglītības asociācija (EAAE) un La Biennale di Venezia ir oficiāli YTAA partneri.

Lai veicinātu dialogu starp jaunajiem profesionāļiem visā pasaulē, 2018. gadā YTAA tika atvērta divām Āzijas valstīm un 2020. gadā – trim Latīņamerikas valstīm. 2020. gadā tika organizēts arī atsevišķs Āzijas YTAA konkurss (ar Ķīnu, Indiju, Japānu un Dienvidkoreju).

• Uzziniet vairāk par Jauno talantu arhitektūras balvu

Sadarbības tīkli un platformas

Programmas “Radošā Eiropa” ietvaros Eiropas Savienība/Eiropas Komisija atbalsta arī šādu tīklu un platformu.

Eiropas arhitektu padome

Eiropas arhitektu padomi (ACE) veido 43 organizācijas no 31 Eiropas valsts: tās ir nacionālas regulatīvas un profesionālas pārstāvības struktūras ES dalībvalstīs, Serbijā, Šveicē un Norvēģijā.

Kā Eiropas tīkls tas saņem atbalstu savām CONNECT ARCH darbībām (2017. gada maijs – 2021. gada aprīlis), kuru mērķis ir stiprināt profesijas spēju risināt pašreizējās un turpmākās problēmas: pārrobežu un starpvalstu mobilitāte, lielāka konkurence no ārpussavienības valstu puses, pielāgošanās digitālajām tehnoloģijām, jaunu prasmju un kompetenču apguve. 

ACE arī piedalās Komisijas Kultūras mantojuma ekspertu grupā un sekmē darbu, ko veic AKM grupa jautājumā par augstas kvalitātes arhitektūru. Starptautiskā arēnā ACE apspriež savstarpējas atzīšanas nolīgumus (MRA) ar ārpusavienības valstīm, tādām kā Kanāda un Korejas Republika.

Arhitektūras platforma LINA

LINA (abreviatūra no angļu valodas vārdiem Learning, Interacting and Networking in Architecture – mācīšanās, sadarbība un tīklošana arhitektūrā) ir platforma, ko 2021. gadā izveidoja iestādes un organizācijas, kuras veidoja Nākotnes arhitektūras platformu. Platformas LINA mērķis ir atbalstīt jaunos arhitektus un mobilizēt profesijas centienus radīt ilgtspējīgu vidi.

LINA apvieno arhitektūras pūliņus, kas cenšas risināt vides problēmas, un atbalsta un izplata idejas, kas palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu. Ar pētniecības, darbsemināru, izstāžu, konferenču un izdevējdarbības projektu palīdzību LINA iemieso jaunā Eiropas “Bauhaus” ētosu, cīnoties par ilgtspējīgas arhitektūras attīstību.

Platforma LINA apvieno 28 organizācijas no 23 Vidusjūras reģiona valstīm, tai skaitā vairākas Eiropas biennāles, triennāles un festivālus, muzejus, pētniecības tīklus un laboratorijas, izdevniecības un universitātes. Iniciatīvu koordinē Ļubļanas Universitātes Arhitektūras fakultāte.

Sadarbības projekti

Jāuzsver šādi kultūras sadarbības projekti.

Human cities: jauna pieeja pilsētu formātam (2014-2018)

Šis projekts izmanto dizainu kā radošu un ilgtspējīgu rīku, lai kopā ar pilsētu iedzīvotājiem ieviestu jauninājumus. To vada “Cité du design” Sentetjēnā (Francija).

Ar turpmāko projektu “SMOTIES – Radoši darbi ar nelielām un attālām vietām” platforma no 2020. gada piemēroja savu pieeju 10 mazās un attālās Eiropas vietās, kas kalpo par glabātuvēm materiālai un nemateriālai kultūrai, kurai draud pazušana.

Arhitektūras biennāle Tbilisi (2018. un 2020. gads)

Tbilisi arhitektūras biennāle pirmo reizi tika rīkota 2018. gadā Gruzijas organizācijas “42 Gradusi” vadībā. Pirmā pasākuma ietvaros tika pētīta dzīves un apbūves telpas neformalitāte Tbilisi dzīvojamos rajonos un citās vietās. Ar moto “Ar ēkām nepietiek” arhitektūras biennāle Tbilisi pētīja pārveides procesus un jaunizveidotos pilsētu iedzīvotāju dzīves modeļus, kas parāda, ka ēkas ir pārveidotas, pārveidojoties to cilvēku dzīvesveidam, kuri tajās dzīvo.

Programma “Radošā Eiropa” (2021-2027)

Eiropas Komisijas priekšlikums attiecībā uz programmu “Radošā Eiropa” (2021-2027) paredz nozares atbalstu arhitektūras nozarei. Ierosinātajām darbībām būtu jāpievēršas spēju nostiprināšanai, informētības palielināšanai un tirgu pieejamībai.

Creative Europe support to architecture

The Creative Europe programme supports architecture through its different actions and prizes:

• prizes
• Creative Europe Networks and Creative Europe Platforms
• European Cooperation Projects
• sectorial support

EU Prize for Contemporary Architecture

The European Union organises the EU Prize for Contemporary Architecture - Mies van der Rohe Award (EUmies Awards) to recognizing excellence in built works of architecture in Europe (Architecture and Emerging) and final diploma works by recently graduated architects (Young Talent), supported through the Creative Europe programme:

Networks and platforms

The Creative Europe programme supports the following networks and platforms in the architecture sector:

European Cooperation projects

These are the European cooperation projects, that Creative Europe supports between 2021 and 2027, that are worth highlighting:

Sectorial support for architecture

The Creative Europe programme provides sectoral support to architecture and heritage for a quality built environment on top of the actions mentioned above, to address common difficulties the sector encounters.

This support includes capacity-building, promotion of Baukultur, peer learning and audience engagement in order to disseminate high-quality principles in contemporary architecture.