Skip to main content

Culture and Creativity

Kultūras un radošās nozares

Kultūras un radošās nozares aptver visas nozares, kuru darbības balstās uz kultūras vērtībām vai citām individuālās vai kolektīvās mākslinieciskās izteiksmes formām, un tās ir definētas programmas “Radošā Eiropa” juridiskajā pamatā.

Atbalsts šīm nozarēm pamatojas uz datiem, ko Eurostat izstrādājis Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) tīkla “Kultūra” ietvaros, un uz tā darbu, turpinot koordinēt statistikas saskaņošanu kultūras un radošajās nozarēs (piemēram, pārskatot rādītāju tipoloģijas un terminoloģiju, komunicējot atkarībā no rādītājiem un lietderības politikas veidošanā).

No otras puses, kultūras un radošās nozares akcentē augšupējos vērtību radīšanas ķēdes posmus, ieskaitot ražošanu un izplatīšanu rūpnieciskajos un ražošanas procesos.

Kultūras un radošo nozaru nozīme

Kultūras un radošās nozares ir svarīgas, lai nodrošinātu sabiedrību nepārtrauktu attīstību, un tās ir radošās ekonomikas centrā. Tās ir balstītas uz zināšanām, individuālu radošumu, talantu un ģenerē ievērojamu ekonomisko labklājību, bet vēl svarīgāk ir tas, ka tās ir kritiski svarīgas kopīgai Eiropas identitātes, kultūras un vērtību izjūtai. Ekonomikas ziņā to izaugsme pārsniedz vidējo rādītāju. Šīs nozares rada darbvietas, jo īpaši jauniešiem, un nostiprina sociālo kohēziju.

Atbalsts kultūras un radošajām nozarēm: programma “Radošā Eiropa”

Programmu “Radošā Eiropa” veido apakšprogrammas CULTURE un MEDIA (audiovizuālie līdzekļi), kā arī starpnozaru sadaļa.

Programma “Radošā Eiropa” atbalsta pārrobežu sadarbību un tīklu veidošanas aktivitātes visām kultūras un radošajām nozarēm un līdzfinansē svarīgas platformas un tīklus.

Lai sagatavotu savu priekšlikumu nākamajai programmai “Radošā Eiropa” 2021–2027, Komisija apspriedās ar plašu ieinteresēto personu loku un dalībvalstu ekspertiem. Šīs apspriedes notika vienlaikus ar 2014.–2020. gada programmas “Radošā Eiropa” starpposma novērtējumu. Abos gadījumos tika konstatēts, ka atsevišķu nozaru vajadzības nebija pietiekami ņemtas vērā pašreizējā programmā.

Priekšlikums “Radošā Eiropa” 2021–2027 paredz novērst šos trūkumus, iekļaujot jaunu konkrētu nozaru atbalstu tādās jomās kā:

Šīs nozaru darbības būs vērstas uz spēju veidošanu, profesionalizāciju un talantu attīstību, datu vākšanu, lai labāk izprastu šīs nozares, kā arī uz eksporta iespējām. Tās balstīsies uz darbībām un projektiem, kurus ES virzījusi pēdējos gados, tādiem kā iniciatīva "Music Moves Europe”, un papildinās tos.

Inovācija, uzņēmējdarbības gars un finanses

Uzņēmējdarbības gars un inovācija ir kultūras un radošajām nozarēm svarīgi temati. Šos aspektus sīkāk izskatīja dalībvalstu eksperti. Rezultāti skatāmi, piemēram, AKM ziņojumā “Publiskās politikas nozīme kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un inovācijas potenciāla attīstīšanā” un sīki izstrādātā pārskatā par attiecīgajiem ES politikas pasākumiem un pētījumiem.

Finansējuma pieejamība kultūras un radošajām nozarēm ir vienlīdz svarīgs jautājums, ko dalībvalstu eksperti ir izskatījuši; savus konstatējumus viņi iekļāvuši AKM ziņojumā par piekļuvi finansējumam “Virzība uz efektīvākām finanšu ekosistēmām”.

2020. gada janvārī projekts FLIP (“Finance, Learning, Innovation and Patenting” – Finansējums, mācīšanās, inovācija un patentēšana) kultūras un radošajām nozarēm sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstu ekspertiem organizēja konferenci, lai sīkāk izpētītu to, kas ir paveikts finanšu, inovācijas un citu kultūras un radošajām nozarēm svarīgu tematu jomā.

Papildus šīm konkrētajām iniciatīvām pastāv dažādas Eiropas līmeņa šai nozarei domātas atbalsta shēmas, kas risina šīs problēmas.

Eiropas līmeņa tīkli kultūras un radošo nozaru jomā

Lai atbalstītu kultūras un radošās nozares ar politiku, kuras pamatā ir konkrēti dati, Eiropas Komisija un Eurostat strādā pie kultūras statistikas un citiem attiecīgiem pētījumiem.