Arhitektu birojs: "Motto Ltd"

Galvenais sponsors: Burgasas pilsēta

Pabeigšanas gads: 2020. gads

Materiāli: betons, tērauds, alumīnijs

Kopējā platība: 8645 m2

Pilsētas/reģiona konteksts

NHK kultūras centrs tika uzcelts 1975. gadā un atrodas galvenajā pilsētas laukumā. Tā arhitektūra ir tipisks sociālistiskā modernisma piemērs.

Daudzus gadus tas bija viens no Burgasas kultūras dzīves centriem. Ēka harmoniski iekļāvās apkārtējā vidē, ko veidoja zemas ēkas un zaļās zonas.

21. gadsimta otrajā desmitgadē laukums piedzīvoja straujas pārmaiņas. Tika uzceltas divas jaunas deviņstāvu ēkas, laukums tika pilnībā pārveidots, papildinot to arī ar jaunas pazemes ielas izbūvi.

Pašvaldība NHK kultūras centru 2014. gadā saņēma kā dāvinājumu un nolēma to rekonstruēt un modernizēt, izmantojot arhitektūras metu konkursu. Mērķis bija nodrošināt iedzīvotājiem augstāka līmeņa pakalpojumus un labāk integrēt ēku jaunajā pilsētas ainavā.

Projekts atbilst principiem, kas noteikti pašvaldības rīkojumā “Pilsētas telpu, ēku un arhitektūras ansambļu veidošana”, kurā noteiktas īpašas prasības visu būvētās vides komponentu izskatam, tādējādi veicinot saskaņotību pilsētas teritorijā.

Risinājums

Kultūras centram blakus esošā laukuma jaunais izskats mudināja arhitektūras studiju pārdomāt NHK kultūras centra ietilpību. Ēkai tika pievienots jauns tērauda korpuss, pilnībā mainot tās siluetu un piešķirot tai mūsdienīgu estētiku, kas iekļaujas apkārtējā vidē. 

Kopš ēkas uzcelšanas tā bija vairākkārt nepārdomāti pārveidota un pārvietošanās tās iekšienē nebija ērta. Projekts bija iespēja pārdomāt ēkas iekšējo konfigurāciju un izlabot iepriekš pieļautās kļūdas, kā arī pievienot jaunas telpas un aprīkojumu. Jaunajā kultūras centrā ir astoņas daudzfunkcionālas un pilnībā atjaunotas zāles (iepriekš — četras zāles), kas atbilst piekļūstamības standartiem.

Kur vien iespējams, tika saglabāti sākotnējie izmēri, konstrukcijas un materiāli, kas radīja ēkas arhitektonisko raksturu. To vidū nenesošo sienu konstrukcijas, marmora plāksnes, mozaīkas uz grīdas, galvenās zāles foajē koka paneļi, margas. Oriģinālā betona konstrukcija tika pastiprināta ar metāla rāmjiem.

Ēkas energosniegumu uzlaboja siltumizolācija, jauns stiklojums, ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu, jauna apkures sistēma, pilnīga elektrisko un santehnikas iekārtu nomaiņa. Tādējādi tika samazinātas ekspluatācijas izmaksas, vienlaikus uzlabojot lietotāju komfortu.

Kvalitātes kritēriji (konteksts, atmosfēra, daudzveidība, estētika)

• Projekts esošo ēku reintegrē mūsdienu kontekstā, pielāgojot tās īpašības un funkcijas mūsdienu lietotāju vajadzībām. Ēka nodrošina Burgasas iedzīvotājiem modernu, pievilcīgu un energoefektīvu kultūras infrastruktūru.
• Ēkas jaunie izmēri un telpiskās iezīmes palīdz reintegrēt šo vietu mūsdienu pilsētvidē. No iekšpuses raugoties, korpuss sniedz vienotības sajūtu visām telpām un tādējādi veido spēcīgu piederības sajūtu.
• Noņemot stikla fasādes pie galvenās ieejas un radot jaunus savienojumus ar pagalmu un laukumu, jaunā ēka tika atvērta uz ārpusi un aicina cilvēkus ienākt.
• Iekštelpu reorganizācija un savienojumu optimizācija starp tām nodrošina jaunu mijiedarbību starp visiem lietotājiem.
• Projekts apvieno sociālistisko un mūsdienu arhitektūru modernā kultūras mērķiem paredzētas sabiedriskās ēkas interpretācijā. No attāluma ēka izskatās viendabīga, bet, tuvojoties tai, atklājas dažādi vecie un jaunie arhitektūras slāņi, kas harmoniski saplūst.

Plānošana un apsaimniekošana

Burgasas pašvaldība, lai atbalstītu projekta izstrādi un nodrošinātu tā sekmīgu īstenošanu, nodrošināja šādu četru ekspertu komandu:

• projekta vadītājs — Burgasas pašvaldības Būvniecības departamenta inženieris;
• projekta koordinators — Stratēģiskās attīstības departamenta eksperts;
• finanšu eksperts no Budžeta un finanšu departamenta;
• investoru kontroles eksperts no Būvniecības departamenta.

Budžets un finansēšana

Projekta kopējais budžets bija 4,5 miljoni eiro. Tam 90 % finansējuma nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fondi, 6 % — valsts un 4 % — pašvaldība.

Idejas, ko var pārņemt

• Saglabāt elementus ar mantojuma vērtību un reintegrēt visu modernizēto ēku mūsdienīgā un modernā dizainā.
• Nebaidīties integrēt jaunus un inovatīvus risinājumus.
• Plānojot kultūras centru, vēlams dažādot ēkā pieejamās funkcijas, lai apmierinātu dažādās vajadzības.