3. kopas “Civilā drošība sabiedrībai” projekti atbalstīs to ES politikas prioritāšu īstenošanu, kas saistītas ar drošību (tostarp — kiberdrošību), katastrofu riska mazināšanu un noturību. Kultūras un radošo nozaru ieinteresētās personas var piedalīties: • pētniecības projektos, kas sekmē cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību; • kultūras mantojuma objektu apdraudētības (saistībā ar katastrofām u.c.) novērtēšanā; • lielos kultūras pasākumos.
1. kopas “Veselība” mērķis ir gādāt, lai Eiropas sabiedrība būtu stiprāka, iekļaujošāka un demokrātiskāka. Uzmanības centrā ir svarīgu jauno digitālo tehnoloģiju, nozaru un vērtības ķēžu attīstīšana.
Uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus pozīcijai “Saglabāt veselību strauji mainīgajā sabiedrībā” var atsaukties kultūras jomas ieinteresētās personas kā partneri, kas palīdz popularizēt veselīgāku dzīvesveidu un uzvedību un spēj atbalstīt iedarbīgus veselības veicināšanas un slimību profilakses risinājumus.
2. kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība” tiecas sasniegt ES mērķus un prioritātes, kas ir saistīti ar:
• demokrātiskās pārvaldības un pilsoņu līdzdalības sekmēšanu,
• kultūras mantojuma aizsardzību un popularizēšanu,
• reaģēšanu uz sociālajām, ekonomiskajām, tehnoloģiskajām un kultūras izmaiņām un to ievirzīšanu.
Priekšlikumi var attiekties uz inovatīviem pētījumiem par:
• demokrātiju un pārvaldību,
• Eiropas kultūras mantojumu un kultūras un radošajām nozarēm,
• sociālajām un ekonomiskajām izmaiņām.
Šī sadaļa palīdz vairot tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar vērtību un tiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu.
Tiek atbalstītas aizstāvības un uzraudzības darbības, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt Savienības vērtības un uzlabot informētību par tām vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī.
FARNET ir cilvēku kopa, kas īsteno sabiedrības virzītu vietējo attīstību, saņemot atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF). Šī kopa pulcē zivsaimniecības vietējās rīcības grupas, vadošās iestādes, iedzīvotājus un ekspertus no visas ES, lai veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un ilgtspējīgu attīstību piekrastes zonās. Līdz šim iniciatīva bieži ir atbalstījusi projektus, kas saistīti ar mākslu, amatniecību un kultūras mantojumu.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms palīdz reģioniem un cilvēkiem risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz Savienības 2030. gadam izvirzītajiem mērķrādītājiem enerģētikas un klimata jomā un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu. Fonds ir nozīmīgs instruments, kas nodrošinās, ka teritorijām, kuras pāreja uz klimatneitralitāti skar visvairāk, tiek sniegts pielāgots atbalsts.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir galvenais ES instruments ieguldījumiem cilvēkos.
ESF+ budžets 2021.–2027. gadam ir gandrīz 99,3 miljardi eiro, kas tiks izlietoti tam, lai turpinātu sniegt būtisku ieguldījumu ES nodarbinātības, sociālajā, izglītības un prasmju politikā, tai skaitā lai veiktu strukturālas reformas šajās jomās.
Kohēzijas fonds ir viens no fondiem, ar kuru palīdzību tiek īstenota ES kohēzijas politika, kas orientēta uz dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja, un tas atbalsta projektus TEN‑T un vides jomā.
ELFLA atvieglo ieguldījumu veikšanu lauku infrastruktūrā. Daudzi lauku apvidi Savienībā cieš no tādām strukturālām problēmām kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts, nepietiekami ieguldījumi savienojamībā, infrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī jauniešu aizplūšana. Atbalsts kultūras projektiem programmā nav nepārprotami minēts, tomēr ELFLA atbalsta ieguldījumu veikšanu lauku infrastruktūrā, un tas neizslēdz kultūras infrastruktūru.
Vispārējais mērķis ir mazināt Covid‑19 pandēmijas sociālekonomisko ietekmi uz jaunatni, galvenokārt ar spēju veidošanu un īpašiem pasākumiem, kas atbalsta jauniešu sektora atveseļošanu, kā arī sekmē solidaritāti un iekļautību.
Šo projektu ietvaros tiek veidoti tīkli, kas sekmē reģionālās partnerības, ļaujot jauniešiem visā Eiropā izveidot kopīgus projektus, rīkot apmaiņas un atbalstīt apmācību (piemēram, jauniešu līderiem paredzētu apmācību), izmantojot gan darbības klātienē, gan darbības tiešsaistē.