2013. gadā atklātajā Šambonsīrlinjonas memoriāla teritorijā ir atspoguļotas glābšanas operācijas, ko vietējie iedzīvotāji īstenoja Otrā pasaules kara laikā. No 1940. gada decembra līdz 1944. gada septembrim Šambonsīrlinjonas un apkārtējās plakankalnes ciematu iedzīvotāji deva patvērumu aptuveni 3000 ebreju (tai skaitā daudziem bērniem), kā arī Spānijas republikāņiem, antinacistiskajiem vāciešiem, Francijas pretošanās kustības dalībniekiem un citiem.

Šajā vietā ir skaidrojoša vēstures taka, kurā vēstīts par dažādām pretošanās darbībām pret nacistiem Otrajā pasaules karā. Objektā izveidota arī piemiņas telpa ar liecībām no agrākajiem bēgļiem un “taisnīgajiem” (citu tautību pārstāvjiem, kas riskēja ar dzīvību, lai palīdzētu ebrejiem holokausta laikā), zāles izstādēm un izglītojošiem pasākumiem, kā arī piemiņas dārzs, kuru projektējis ainavu arhitekts Luī Benehs (Louis Benech). Lai paustu atzinību par Šambonas iedzīvotāju ārkārtējo ieguldījumu, Institūts “Yad Vashem” (Jeruzāleme) 1990. gadā piešķīra goda diplomu.

XX gs. 30. gados uz Šambonsīrlinjonu pārcēlās protestantu garīdznieku grupa un ārpus Francijas dzīvojoši cilvēki, kas iesaistīti Eiropas un starptautiskos miera tīklos. Pateicoties tam, kā arī toreizējā mēra un citu garīdznieku apņēmībai stāties pretī nacistiem un Višī režīmam, Šambonsīrlinjona un apkārtējie ciemati kļuva par aktīvas pretošanās vietu, kur arī rada patvērumu tie cilvēki, kurus šie režīmi centās iznīcināt. Tāpēc šai vietai ir liela nozīme gan materiālā, gan nemateriālā ziņā.