Digitālās inovācijas centri palīdz uzņēmumiem izmantot digitālās iespējas procesu un produktu uzlabošanā, lai paaugstinātu to konkurētspēju. Nolūkā palielināt publiskā finansējuma ietekmi ES finansējums būs pieejams centriem, kurus jau atbalsta (vai atbalstīs) dalībvalstis (vai reģioni). Programma “Digitālā Eiropa” palielinās atlasīto centru spējas veikt darbības ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas tiks darīts, veidojot centru tīklus un veicinot zinātības nodošanu.
“S+T+ARTS” ir platforma, kuras mērķis ir ciešāk sasaistīt tehnoloģijas un māksliniecisko praksi, lai risinātu Eiropai aktuālās sociālās, vides un ekonomiskās problēmas. Tā atbalsta radošāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku tehnoloģiju izstrādi, sadarbojoties māksliniekiem, zinātniekiem, inženieriem un pētniekiem. Tās centrā ir ideja, ka viedokļu apmaiņa un jaunu pētniecības un darījumdarbības ceļu pavēršana sniedz priekšrocības mākslas, zinātnes un tehnoloģiju jomā.
Izmantojot dažādus pīlārus, iniciatīva “S+T+ARTS” piedāvā:
Ar “iPortunus” māksliniekiem un kultūras jomas profesionāļiem būtu jākļūst mobilākiem un viņu starptautiskās sadarbības iespējām jāpaplašinās, lai viņi varētu pāri robežām strādāt, tikties un kopīgi radīt. Līdz ar to viņi iegūst piekļuvi dažādiem tirgiem un var piesaistīt jaunu auditoriju vai sekotājus, stiprināt starptautisko sadarbību un uzlabot izredzes veidot karjeru .
Iniciatīvas “Jaunais Eiropas “Bauhaus”” mērķis ir attīstīt radošu un starpdisciplināru kustību, kas Eiropas zaļo kursu sasaista ar Eiropas Savienības pilsoņu ikdienas dzīvi. Šī iniciatīva tiek kopīgi izstrādāta, tieši iesaistot pilsoņus, ekspertus, uzņēmumus un iestādes, un tās mērķi ir šādi:
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) pievērš īpašu uzmanību agrīnas integrācijas pasākumiem, paredzot iespēju vietējām un reģionālajām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai izmantot līdzfinansējuma likmi, kas ir augstāka nekā standarta likme. Jaunā programma galvenokārt ir vērsta uz integrācijas agrīnajiem posmiem, un vispārējie mērķi ir šādi:
Politikas joma “Sociālās investīcijas un kompetences” atvieglo: prasmju un pamatkompetenču attīstību, augstākas kvalifikācijas prasmju piemeklēšanu un izmantošanu, pateicoties vispārējai izglītībai un profesionālajai apmācībai, kā arī apmācībai darbavietā, un ar to saistītas darbības.
Programmas InvestEU politikas joma “MVU” atvieglo finansējuma pieejamību galvenokārt MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, tostarp arī inovatīvām sabiedrībām un tādām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs. Tā arī piedāvā kapitāla atbalstu MVU, kuri 2019. gada beigās no valsts atbalsta noteikumu viedokļa nebija nonākuši grūtībās, bet kopš tā laika saskaras ar būtiskiem riskiem Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ
Projekti veicina mobilitātes darbības
- izglītojamajiem: skolēniem, studentiem, stažieriem, mācekļiem, jauniešiem, pieaugušo izglītības apguvējiem;
- darbiniekiem: profesoriem, skolotājiem, pasniedzējiem, jaunatnes darbiniekiem un izglītības, apmācības un jaunatnes organizāciju personālam.
Projektu galvenais mērķis ir atbalstīt izglītojamos zināšanu, prasmju un attieksmju, kā arī valodu kompetenču apguvē.
Programmas “LIFE” apakšprogramma “Pāreja uz tīru enerģiju” atbalsta pāreju uz energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu ekonomiku.
Tā nodrošina finansējumu koordinācijas un atbalsta darbībām, kurām ir augsta ES pievienotā vērtība un kuru mērķis ir novērst tirgus šķēršļus, kas kavē sociālekonomisko pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju.
Programma “LIFE” līdzfinansē projektus šādās jomās:
• pilsētvides pielāgošana un zemes izmantošanas plānošana;
• infrastruktūras noturība;
• ilgtspējīga ūdens pārvaldība sausumam pakļautās teritorijās;
• plūdu un piekrastes pārvaldība;
• lauksaimniecības, mežsaimniecības un tūrisma nozaru noturība;
• atbalsts ES tālākajiem reģioniem: gatavība ekstrēmiem laikapstākļiem, jo īpaši piekrastes teritorijās.
Solidaritātes projekts ir 2 līdz 12 mēnešus ilga bezpeļņas solidaritātes aktivitāte, ko ierosinājuši, izstrādājuši un īsteno paši jaunieši.
Projektu īsteno vismaz piecu jauniešu grupa, un tā uzmanības centrā ir jābūt kādam skaidri definētam tematam, kuru viņi pētīs ikdienas darbā, kurā tiks iesaistīti visi grupas dalībnieki.
Solidaritātes projekti risina būtiskas problēmas kopienās, attiecīgā gadījumā ietverot tās, kas kopīgi apzinātas pierobežas reģionos, un tiem būtu jārada arī skaidra Eiropas pievienotā vērtība.
““Erasmus” jaunajiem uzņēmējiem” ir pārrobežu apmaiņas programma, kas dod jauniem topošajiem uzņēmējiem iespēju pastrādāt kopā ar pieredzējušiem uzņēmējiem, kas vada nelielus uzņēmumus citās valstīs, un no viņiem mācīties.
Šī finansēšanas iespēja nodrošina atbalstu projektiem kultūras un radošajās nozarēs. Atbalsts var tikt sniegts plašam aktivitāšu un iniciatīvu klāstam, kā arī plašam pieteikumu iesniedzēju lokam. Atbalsts ir paredzēts projektiem, kas ietver starpvalstu sadarbību kultūras jomā un palīdz sekmēt Eiropas mākslas darbu radīšanu un mākslinieku apriti transnacionālā līmenī. Uzsvars tiek likts arī uz tādu projektu finansēšanu, kas atbalsta Eiropas kultūras un radošās nozares un palīdz tām attīstīt talantus, ieviest jauninājumus, plaukt un radīt darbavietas un izaugsmi.
Solidaritātes projekts ir 2 līdz 12 mēnešus ilga bezpeļņas solidaritātes aktivitāte, ko ierosinājuši, izstrādājuši un īsteno paši jaunieši. Projektā ir iesaistīta vismaz piecu jauniešu grupa, kura pievēršas skaidri noteiktam tematam, ko tā pēta ikdienas aktivitātēs, kurās iesaistīti visi grupas dalībnieki. Solidaritātes projekti risina galvenās problēmas kopienās, attiecīgā gadījumā ietverot tās, kas kopīgi apzinātas pierobežas reģionos, un tiem būtu jārada arī skaidra Eiropas pievienotā vērtība.
ĀKK un ES kultūras programmas “Ceļā uz dzīvotspējīgu kultūras nozari” mērķis ir vairot kultūras un radošo nozaru potenciālu sniegt ieguldījumu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (jeb ĀKK valstu) sociālajā un ekonomikas attīstībā. Programma ir vērsta uz uzņēmējdarbības un kultūras inovācijas rosināšanu, jaunu darbvietu radīšanu un mākslinieku un citu kultūras profesionāļu ieņēmumu palielināšanu.
EIT zināšanu un inovāciju kopienas ir partnerības, kuras apvieno uzņēmumus, pētniecības centrus un universitātes un kuru mērķis ir stiprināt to sadarbību un radīt labvēlīgu vidi radošās domāšanas procesiem un inovācijai. Kopienas veicina inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi, jaunu uzņēmumu dibināšanu un jaunas uzņēmēju paaudzes apmācību. EIT kultūras un radošuma kopiena sniegs inovatīvus risinājumus, kas palīdzēs nozarēm un industrijām kļūt spēcīgākām un noturīgākām.
Programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) ir jauna ES finansēšanas programma, kuras mērķis ir digitālo tehnoloģiju nodrošināšana uzņēmumiem, iedzīvotājiem un pārvaldes iestādēm. Tā sniedz stratēģisku finansējumu, lai risinātu daudzas no pašreizējām problēmām digitālo tehnoloģiju un infrastruktūras jomā. Programmas mērķis ir paātrināt ekonomikas atveseļošanos un veicināt Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitalizāciju, kas nāks par labu visiem, jo īpaši — maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Ieguldījumu darbības ietver pētniecības, inovācijas, demonstrējumu un digitalizācijas darbības, kā arī ieguldījumus, kas saistīti ar jaunu produktu un tehnoloģiju laišanu tirgū. Tās ietver arī organizatorisku un procesu inovāciju, tostarp jaunus un inovatīvus darījumdarbības modeļus dažādās jomās. Minētās jomas cita starpā var ietvert tādas nozares kā enerģētika, energoietilpīga rūpniecība, vide, zilā ekonomika, jūrniecība, transports, veselība, dzīvības zinātnes, biotehnoloģija, lauksaimniecības pārtika, aizsardzība, kosmoss un kultūras un radošās nozares.
Apakšprogrammas “Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” aktivitāšu mērķis ir veicināt pētījumu rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, pastiprinot mijiedarbību starp izglītību un pētniecību. Kultūras un radošās ieinteresētās personas kā partneri var piedalīties pētniecības projektos, kuru mērķis ir stiprināt reģionālās inovācijas izcilību, iesaistot tādu dažādu dalībnieku ekosistēmas, kas var izplatīt zināšanas un paplašināt līdzdalību pētniecības un inovācijas procesā.
5. kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte” atbalsta Parīzes nolīguma izpildi un ANO izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Kultūras un radošo nozaru ieinteresētās personas var piedalīties:
3. kopas “Civilā drošība sabiedrībai” projekti atbalstīs to ES politikas prioritāšu īstenošanu, kas saistītas ar drošību (tostarp — kiberdrošību), katastrofu riska mazināšanu un noturību. Kultūras un radošo nozaru ieinteresētās personas var piedalīties: • pētniecības projektos, kas sekmē cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību; • kultūras mantojuma objektu apdraudētības (saistībā ar katastrofām u.c.) novērtēšanā; • lielos kultūras pasākumos.
1. kopas “Veselība” mērķis ir gādāt, lai Eiropas sabiedrība būtu stiprāka, iekļaujošāka un demokrātiskāka. Uzmanības centrā ir svarīgu jauno digitālo tehnoloģiju, nozaru un vērtības ķēžu attīstīšana.
Uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus pozīcijai “Saglabāt veselību strauji mainīgajā sabiedrībā” var atsaukties kultūras jomas ieinteresētās personas kā partneri, kas palīdz popularizēt veselīgāku dzīvesveidu un uzvedību un spēj atbalstīt iedarbīgus veselības veicināšanas un slimību profilakses risinājumus.
2. kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība” tiecas sasniegt ES mērķus un prioritātes, kas ir saistīti ar:
• demokrātiskās pārvaldības un pilsoņu līdzdalības sekmēšanu,
• kultūras mantojuma aizsardzību un popularizēšanu,
• reaģēšanu uz sociālajām, ekonomiskajām, tehnoloģiskajām un kultūras izmaiņām un to ievirzīšanu.
Priekšlikumi var attiekties uz inovatīviem pētījumiem par:
• demokrātiju un pārvaldību,
• Eiropas kultūras mantojumu un kultūras un radošajām nozarēm,
• sociālajām un ekonomiskajām izmaiņām.
Šī sadaļa palīdz vairot tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar vērtību un tiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu.
Tiek atbalstītas aizstāvības un uzraudzības darbības, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt Savienības vērtības un uzlabot informētību par tām vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī.
FARNET ir cilvēku kopa, kas īsteno sabiedrības virzītu vietējo attīstību, saņemot atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF). Šī kopa pulcē zivsaimniecības vietējās rīcības grupas, vadošās iestādes, iedzīvotājus un ekspertus no visas ES, lai veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un ilgtspējīgu attīstību piekrastes zonās. Līdz šim iniciatīva bieži ir atbalstījusi projektus, kas saistīti ar mākslu, amatniecību un kultūras mantojumu.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms palīdz reģioniem un cilvēkiem risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz Savienības 2030. gadam izvirzītajiem mērķrādītājiem enerģētikas un klimata jomā un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu. Fonds ir nozīmīgs instruments, kas nodrošinās, ka teritorijām, kuras pāreja uz klimatneitralitāti skar visvairāk, tiek sniegts pielāgots atbalsts.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir galvenais ES instruments ieguldījumiem cilvēkos.
ESF+ budžets 2021.–2027. gadam ir gandrīz 99,3 miljardi eiro, kas tiks izlietoti tam, lai turpinātu sniegt būtisku ieguldījumu ES nodarbinātības, sociālajā, izglītības un prasmju politikā, tai skaitā lai veiktu strukturālas reformas šajās jomās.
Kohēzijas fonds ir viens no fondiem, ar kuru palīdzību tiek īstenota ES kohēzijas politika, kas orientēta uz dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja, un tas atbalsta projektus TEN‑T un vides jomā.
ELFLA atvieglo ieguldījumu veikšanu lauku infrastruktūrā. Daudzi lauku apvidi Savienībā cieš no tādām strukturālām problēmām kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts, nepietiekami ieguldījumi savienojamībā, infrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī jauniešu aizplūšana. Atbalsts kultūras projektiem programmā nav nepārprotami minēts, tomēr ELFLA atbalsta ieguldījumu veikšanu lauku infrastruktūrā, un tas neizslēdz kultūras infrastruktūru.
Vispārējais mērķis ir mazināt Covid‑19 pandēmijas sociālekonomisko ietekmi uz jaunatni, galvenokārt ar spēju veidošanu un īpašiem pasākumiem, kas atbalsta jauniešu sektora atveseļošanu, kā arī sekmē solidaritāti un iekļautību.
Šo projektu ietvaros tiek veidoti tīkli, kas sekmē reģionālās partnerības, ļaujot jauniešiem visā Eiropā izveidot kopīgus projektus, rīkot apmaiņas un atbalstīt apmācību (piemēram, jauniešu līderiem paredzētu apmācību), izmantojot gan darbības klātienē, gan darbības tiešsaistē.
Apvienības stiprina Eiropas inovāciju spēju, sekmējot inovāciju ar sadarbību un zināšanu plūsmu starp augstāko izglītību un profesionālo izglītību un apmācību (gan sākotnējo, gan tālāko), kā arī plašākā sociālekonomiskajā kontekstā, ieskaitot pētniecību.
Programmas vadlīnijas ir pieejamas šeit.
Skolotāju akadēmijas atbalsta skolotāju izglītības un apmācības sniedzēju, publiskā sektora iestāžu un ieinteresēto personu Eiropas partnerības.
Akadēmijas izstrādā Eiropas un starptautisko skatījumu skolotāju izglītības jomā.
Šis pasākums atbalsta profesionālās izcilības centru Eiropas platformu izveidošanu un pilnveidi, veicinot reģionālās attīstības, inovācijas un lietpratīgās specializācijas stratēģijas, kā arī starptautiskas sadarbības platformas.
Platformās var iesaistīties valstis ar labi attīstītām profesionālās izcilības sistēmām, kā arī valstis, kas attīsta līdzīgas pieejas.
Platformu mērķis ir izzināt profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iestāžu maksimālo potenciālu uzņemties proaktīvu lomu izaugsmes un inovācijas atbalstīšanā.
Šīs ir starptautiskas sadarbības partnerības starp organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā ES dalībvalstīs, programmas asociētajās trešās valstīs un trešās valstīs, kuras nav programmas asociētās valstis.
Projekti atbalsta starptautisko apmaiņu, sadarbību un politisko dialogu jaunatnes un neformālās mācīšanās jomā, lai veicinātu jauniešu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību un labklājību.
Tie
• nodrošina jauniešiem iespējas iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā,
“Erasmus Mundus” kopīgās maģistra studiju programmas (EMKMG) ir integrētas starptautiskas studiju programmas maģistra studiju līmenī. Tās palielina Eiropas augstākās izglītības pievilcību un izcilību pasaulē un piesaista Eiropai talantus.
Maza mēroga partnerību mērķis ir, lai programmai "Erasmus+" varētu plašāk piekļūt mazāki dalībnieki un privātpersonas, kas ir grūti sasniedzami ar pasākumiem skolu izglītības, pieaugušo izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un jaunatnes jomā.
Dotācijas ir nelielas un paredzētas īstermiņa projektiem.
Administratīvās prasības ir vienkāršas. Dotācijas ir jo īpaši svarīgas programmas “Erasmus+” jaunpienācējiem, tostarp organizācijām, kuru organizatoriskā kapacitāte ir neliela.
Sadarbības partnerības ļauj organizācijām:
- uzlabot savu darbību kvalitāti un atbilstību
- veidot un stiprināt partneru tīklus
- vairot spēju saskaņoti darboties starptautiskā līmenī
- veicināt savu darbību internacionalizāciju
- apmainīties ar jaunu praksi un idejām un izstrādāt tās
Projektu mērķis ir izstrādāt inovatīvu praksi un īstenot kopīgas iniciatīvas, kas veicina sadarbību, kā arī mācīšanos no līdzbiedriem un pieredzes apmaiņu Eiropas līmenī.
Virtuālā apmaiņa ir cilvēku kontakti tiešsaistē.
Tā veicina starpkultūru dialogu un cilvēkiem no trešām valstīm, kas nav asociētas šai programmai, kā arī personām no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām valstīm palīdz pilnveidot vispārīgās prasmes.
Tās notiek nelielās grupās, un tās vienmēr vada apmācīts koordinators.
Programmas vadlīnijas atrodamas te.
Ar projektiem īsteno neformālās mācīšanās darbības, kas veicina jauniešu līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē.
Projektu mērķi būs šādi:
Brīvprātīgo grupas augstas prioritātes jomās ir vērienīgi projekti. Šajās grupās ir jaunieši no vismaz divām valstīm. Projekti aptver īstermiņa pasākumus, kas risina kopīgas Eiropas mēroga problēmas politikas jomās, kas katru gadu tiek noteiktas ES līmenī.
Pieteiktie projekti var:
Brīvprātīgā darba projekti piedāvā jauniešiem iespējupiedalīties solidaritātes aktivitātēs, kas palīdz risināt viņu vietējās kopienās apzinātās vajadzības.
Brīvprātīgais darbs var notikt brīvprātīgo dzīvesvietas valstī vai citā valstī (pārrobežu aktivitātes). Projekti var tikt īstenoti dažādās jomās, tādās kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana vai lielāka sociālā iekļaušana.
Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (<i>NDICI</i>) tematiskās programmas atbalsta pasākumus, kas saistīti ar ANO izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu globālā mērogā. Starp prioritārajiem tematiem ir, piemēram, cilvēktiesības un demokrātija, pilsoniskā sabiedrība, stabilitāte un miers, kā arī globālas problēmas, proti, veselība, izglītība un apmācība, sievietes un bērni, darbs, sociālā aizsardzība, kultūra, migrācija un klimata pārmaiņas.
Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) finansē ES ārējo darbību, līdz ar to ļaujot ES efektīvi aizstāvēt un popularizēt tās vērtības un intereses visā pasaulē.
NDICI ģeogrāfiskās programmas atbalsta sadarbību ar partnervalstīm šādos reģionos:
• ES kaimiņreģiona valstis (19,32 miljardi eiro)
• Subsahāras Āfrika (29,18 miljardi eiro)
• Āzijas un Klusā okeāna valstis (8,48 miljardi eiro)
• Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Karību jūras reģiona valstis (3,39 miljardi eiro).
Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir reģionāls tīkls, kas ir vienots kontaktpunkts MVU, kuri vēlas uzlabot savu konkurētspēju. Tīkls sniedz MVU atbalstu un padomus par iespējām iekšējā tirgū. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls sadarbojas ar reģionālām iniciatīvām, piemēram, pārdomātas specializācijas platformām, digitālās inovācijas centriem, zināšanu un inovāciju kopienām un svarīgu pamattehnoloģiju centriem.
Radošās inovācijas laboratorija piedāvā visu kultūras un radošo nozaru dalībniekiem izstrādāt un testēt inovatīvus digitālos risinājumus, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs kultūras un radošās nozares.
Laboratorijai ir jāatvieglina tādu inovatīvu risinājumu (piemēram, rīku, modeļu un metožu) izstrāde, kas paredzēti audiovizuālajai nozarei un vismaz vienai citai radošajai un/vai kultūras nozarei. Šiem risinājumiem jābūt viegli īstenojamiem citviet un ar potenciālu iekļūt tirgū.