Arhitektu birojs: AS “Vilniaus Planas”

Galvenais sponsors: Viļņas pilsētas pašvaldība

Pabeigšanas gads: 2022. gads

Materiāli: koks

Kopējā platība: 1281 m2

Lietderīgā platība 242 m2

Balvas: Eiropas mantojuma balva 2022

Pilsētas/reģiona konteksts

Viļņa ir noteikusi “10 principus kvalitatīvai arhitektūrai Viļņā”, kas ir svarīgi pilsētas nākotnes tēla un dzīves kvalitātes veidošanā. Divi no šiem principiem paredz saglabāt un atkārtoti izmantot vēsturiskās ēkas un mantojuma objektus un aicina attīstīt pilsētu ilgtspējīgākā veidā.

Viļņas senākā vēsturiskā piepilsēta Užupe tika noteikta par Viļņas pilsētas ģenerālplāna un Viļņas vecpilsētas apsaimniekošanas plāna prioritāro teritoriju. Tajā ir lielisks koka arhitektūras mantojuma paraugs: māja Polocko ielā 52. Tā tika uzskatīta par vienu no skaistākajām vēsturiskajām koka ēkām Viļņā, un tā gadu desmitiem bija pamesta, tāpēc tās stāvoklis būtiski pasliktinājās.

Tomēr 2019. gadā Viļņas pilsētas pašvaldība nolēma atjaunot ēku un izveidot jaunu kultūras iestādi — Pilsētas koka arhitektūras muzeju (PKAM) — kā mūsdienu sabiedrības vajadzībām atbilstošu kultūras infrastruktūru.

Risinājums

19. gadsimtā celtā ēka ir pilsētas koka arhitektūras paraugs ar nepārspējamiem kokgriezumiem uz fasādes.

Restaurācijas darbu, ko veica starpnozaru kokrūpnieku, polihromijas pētnieku un restauratoru komanda, mērķis bija saglabāt ēkas autentiskumu. Tika saglabāti 80 % oriģinālo ārējās apdares elementu un 70 % autentisko sienu un konstrukciju. Kad nebija iespējams saglabāt oriģinālās ēkas materiālus, komanda, lai samazinātu jaunu materiālu lietošanu, izmantoja elementus no citām nojauktām koka ēkām.

Sienu iekšējā apdare tika saglabāta un daļēji atjaunota atbilstoši polihromijas izpētes rezultātiem.

PKAM popularizē koka arhitektūru kā ilgtspējīgu, videi nekaitīgu risinājumu un mūsdienu pilsētas neatņemamu sastāvdaļu. Muzejā ir apskatāma izstāde, kurā saistīta pasaules pilsētu koka arhitektūras pagātne, tagadne un nākotne, kā arī vietējo mākslinieku un Viļņas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu darbi.

Tas arī izveidoja konsultāciju centru ar amatnieku datu bāzi, lai palīdzētu Viļņas koka ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem uzzināt, kā uzturēt un saglabāt savas mājas ilgtspējīgā un vēsturiski jutīgā veidā.

No ēkas renovācijas tika gūta iedvesma līdzīgam projektam Šnipišķē, citā Viļņas piepilsētā, kurā plānots eksperimentāls vēsturiskās un mūsdienu koka arhitektūras centrs.

Kvalitātes kritēriji (konteksts, atmosfēra, daudzveidība, estētika)

Pilsēta, izveidojot Pilsētas koka arhitektūras muzeju, ir veikusi vēsturiskas koka ēkas ilgtspējīgu restaurāciju un veidola maiņu, rādot piemēru valstij un plašākam Baltijas reģionam.

Muzeja darbība veicina iedzīvotāju un apmeklētāju izpratni par koka arhitektūras mantojuma estētiku un mūsdienu izmantošanu, atgriežot vēsturiskās koka ēkas pilsētas ainavā.

Muzejs ir izdevis Viļņas koka arhitektūras oriģinālo elementu katalogu un organizējis divas starptautiskas konferences — par laikmetīgo koka arhitektūru (2022) un par koka arhitektūras mantojumu pilsētās (2023).

Kopš muzeja atvēršanas tas ir kļuvis par rajona iedzīvotāju tikšanās vietu. Konsultāciju centrs jau ir palīdzējis aptuveni 100 iedzīvotājiem koka ēku uzturēšanā un restaurācijā.

No mākslinieciskā viedokļa ēkai ir raksturīgi autentiski 19. gadsimta beigu posma materiāli un formas. Tās unikālā apdare to atšķir no citām tā laika dzīvojamām koka ēkām, piešķirot tai piepilsētas rezidences raksturu.

Muzejs ir in situ saglabāts koka arhitektūras mantojuma piemērs, kas stiprina Užupes vizuālo identitāti, kā arī vieta, kuru atpazīst un ļoti iecienījuši Viļņas iedzīvotāji.

Plānošana un apsaimniekošana 

Seši pārstāvji no Viļņas pilsētas pašvaldības Kultūras departamenta, Kultūras mantojuma saglabāšanas departamenta, Projektu vadības departamenta.

Viļņas Memoriālo muzeju direktorāta direktors

Trīs darbinieki no Pilsētas koka arhitektūras muzeja.

Tehnisko uzraudzību nodrošināja uzņēmums AS “Vilniaus vystymo kompānija”.

Budžets un finansēšana 

Projekta kopējā vērtība ir 1 183 597 eiro, no kuriem 506 991,18 eiro finansē Eiropas Savienība (Eiropas Savienības fondu investīciju rīcības programmas 7. prioritāte “Kvalitatīvas nodarbinātības un līdzdalības darba tirgū veicināšana”), bet 676 606,63 eiro — Viļņas pilsētas pašvaldība.

Idejas, ko var pārņemt

1. Ieguldiet ievērojamu laiku un resursus dokumentācijā un izpētē, tai skaitā arhitektūras novērtējumos, arhīvu izpētē un apsekojumos uz vietas. Tas nodrošinās, ka projekts atbilst ēkas oriģinālajam projektam un kultūras nozīmīgumam.
2. Izveidojiet partnerību ar kvalificētiem amatniekiem un mantojuma ekspertiem, kuriem ir kultūras mantojuma saglabāšanas sertifikāti un zināšanas tradicionālajās celtniecības un amatniecības tehnoloģijās, lai saglabātu autentiskumu restaurācijas laikā.
3. Par prioritāti izvirziet ilgtspēju un autentiskumu — izmantojiet esošos materiālus un līdz minimumam samaziniet jaunu elementu ieviešanu. Nodrošinot ēkas funkcionalitāti, centieties panākt līdzsvaru starp saglabāšanu un mūsdienu prasībām, vienlaikus saglabājot tās vēsturiskās un kultūras saknes.