Skip to main content

Culture and Creativity

Starptautiskie kultūras sakari

Spraudītes, izkārtotas uz globusa kā zvaigznes ES karogā

Atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību Eiropas Savienība (ES) savos starptautiskajos kultūras sakaros atbalsta Eiropas kultūras daudzveidību. ES ir pievienojusies UNESCO 2005. gada Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas ir galvenais šo jomu regulējošais dokuments.

Kopš 2007. gada kultūra kā ES īstenoto starptautisko attiecību svarīgs elements ir viens no trim galvenajiem Eiropas darba kārtības kultūrai mērķiem. Šī apņēmība tika atjaunināta kā daļa no jaunās Eiropas darba kārtības kultūrai (2018. g.).

ES ārējā stratēģija, kas saistīta ar kultūru

Lai izstrādātu efektīvu kultūras sakaru stratēģiju, Komisija ir rīkojusies:

  • ar kultūras iestāžu un organizāciju palīdzību paveikusi liela mēroga kartēšanu un konsultāciju procesu 54 valstīs (sagatavošanas pasākumā “Kultūra ES ārējās attiecībās”). Tā rezultāts ir daudzi valstu ziņojumi un galīgais ziņojums, kā arī ieteikumi, kā izstrādāt stratēģisku pieeju kultūrai ES līmenī;
  • apspriedusies ar galvenajām ieinteresētajām personām par pievieno vērtību, iespējamiem mērķiem un principiem, kas jāņem vērā, veidojot stratēģiskāku pieeju kultūrai Savienības ārējās attiecībās.

Tā bija sagatavošanās, pēc kuras tika publicēts kopīgs paziņojums “Ceļā uz ES starptautisko kultūras attiecību stratēģiju”, kas ir pamatakmens ES īstenotajai starptautiskajai sadarbībai kultūras jomā. Stratēģijai ir trīs galvenie mērķi.

1. Pilnībā izmantot kultūras un radošuma potenciālu nodrošināt ilgtspējīgu sociāli ekonomisko attīstību

Kultūra ir viens no iekļaujošas izaugsmes un darbvietu radīšanas avotiem, un radošo produktu globālā tirdzniecība pēdējos gados joprojām plaukst — par spīti ekonomiskai nenoteiktībai.

2. Veicināt mieru un apkarot radikalizāciju ar kultūru dialoga palīdzību

Kultūru dialogs var veidot un veicināt saprašanos vienas sabiedrības ietvaros un starp dažādām sabiedrībām. Tas palīdz parādīt kultūras daudzveidības un cilvēktiesību vērtību.

3. Stiprināt sadarbību kultūras mantojuma jomā

Kultūras mantojums ir kultūras daudzveidības svarīga izpausme, kas ir jāaizsargā. ES var uzņemties svarīgu lomu kultūras mantojuma aizsardzībā visā pasaulē, nodrošinot apmācības un prasmju pilnveidošanas un zināšanu nodošanas pasākumus partnervalstīm.

Jaunās stratēģijas veiksme ir atkarīga no visu ieinteresēto personu iesaistīšanās un aktīvas lomas uzņemšanās. Minētās ieinteresētās personas ir:

  • partnervalstu valdība,
  • vietējās kultūras organizācijas un pilsoniskā sabiedrība,
  • Eiropas Komisija,
  • Eiropas Ārējās darbības dienests,
  • Eiropas Parlaments,
  • citas ES iestādes,
  • ES dalībvalstis un to kultūras institūti. 

Smeļoties iedvesmu no šīs sistēmas, dažādas ieinteresētās personas ir aicinājušas ES ārējās attiecībās īstenot stratēģisku pieeju kultūrai:

Reģionālā sadarbība

ES veicina kultūras sadarbību un politikas dialogu ar ārpussavienības valstīm reģionālās grupās, starptautiskajās organizācijās un īpašās attiecībās ar atsevišķām valstīm.

Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis

ES programma “Radošā Eiropa” atbalsta Eiropas kultūru un radošās nozares. Vesels reģions piedalās “Radošās Eiropas” apakšprogrammā “Kultūra”.

Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) atbalsta Rietumbalkānu valstu gatavošanos pievienoties ES un atvieglo pārrobežu sadarbību, kombinējot divpusēju un reģionālu atbalstu. Daži ar šā instrumenta palīdzību veiktu darbību piemēri ir īpašs aicinājums īstenot kultūras projektus kopā ar Rietumbalkānu valstīm un kopēja cīņa pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību Rietumbalkānos (to kopīgi īsteno ES un UNESCO).

Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instruments (TAIEX) un programma Twinning.

Interreg B, kas atbalsta starptautisku sadarbību. Trīs no šīm programmām daļēji ietver Rietumbalkānus (ADRION, DANUBE un Balkan-Mediterranean).

Eiropas kaimiņreģiona valstis

Kultūras sadarbība ir daļa no ES īstenotās Eiropas kaimiņattiecību politikas, kas attiecas uz šādām valstīm: Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Moldova, Maroka, Sīrija, Palestīna, Tunisija un Ukraina.

Kultūras projektus finansē Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI). Šis instruments ietver divpusējas, reģionālas un pārrobežu sadarbības programmas, Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instrumentu (TAIEX), kā arī programmu Twinning.

ES programmā “Radošā Eiropa” (2014.–2020. g.) sadarbība tika veidota, dodot valstīm iespēju pilnībā piedalīties, ja ievēroti nepieciešamie priekšnoteikumi. Armēnija, Gruzija, Moldova, Tunisija un Ukraina kļuva par programmas dalībniecēm.

Dienvidu partnerība

ES attiecības ar šo reģionu tiek īstenotas, par atskaites punktu ņemot Eiropas Konsensu par attīstību, ES globālo stratēģiju un pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku. Reģionālās Dienvidu partnerības dokumentā (2014.–2020.) partnerības veidošana ir uzskaitīta kā viena no mērķiem, un īpaša uzmanība pievērsta pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanai un plašākām apmaiņas iespējām un plašākiem tiešiem personiskiem kontaktiem (jo īpaši starp jauniešiem). Vēl viena reģionālās Dienvidu daudzgadu indikatīvās programmas prioritātēm ir noturības veidošana un stabilitātes veicināšana, tostarp atbalsts kultūrai un jaunatnei.

Rezultāts bija finansējums jaunai programmai, kuras uzdevums ir atbalstīt jaunatni un kultūru dienvidu kaimiņreģionā. Jaunatnei paredzētā elementa mērķis ir ar projekta SAFIR palīdzību veicināt jauniešu aktīvu dalību iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Savukārt kultūrai paredzētais elements atbalsta kultūru kā nodarbinātības, demokratizācijas, iecietības un noturības dzinējspēku reģionā. Pirms 2018. gada reģionālā programma "Med Culture” palīdzēja deviņām Vidusjūras dienvidu reģiona partnervalstīm izstrādāt un uzlabot kultūras politiku un ar kultūras nozari saistīto praksi.

Austrumu partnerība

ES Austrumu partnerība ir ietvars kultūras jomā notiekošai sadarbībai saskaņā ar 4. daudzpusējo platformu “Cilvēku saskarsme”.

Programmas EU4Culture mērķis ir stiprināt saikni starp kultūru un ekonomikas izaugsmi, kā arī veicināt kultūru dialogu un starpkultūru pieredzi.

Austrumu partnerības Kultūras programma atbalstīja partneru kultūras politikas reformu valdības līmenī un palīdzēja uzlabot kultūras un radošo nozaru dalībnieku profesionālismu. Šī programma atbalstīja ne vien kapacitātes veidošanas pasākumus, bet arī daudzus projektus, kas orientēti uz kultūras politikas reformu.

Jaunattīstības valstis

Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) izriet no ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam. Tie ir vērsti uz to, lai ilgtspējīga attīstība kļūtu par realitāti ikvienam. Kultūra palīdz sasniegt vairākus IAM. Kultūra ir gan attīstību sekmējošs faktors, gan svarīga attīstības sastāvdaļa un var veicināt:

  • ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu,
  • kultūru dialogu,
  • cilvēktiesību un demokrātijas vērtību ievērošanu,
  • aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstību,
  • izvairīšanos no konfliktiem,
  • sociālo iekļautību.

Atbilstīgi Eiropas Konsensam par attīstību ES ir iekļāvusi kultūras jomas pasākumus daudzos ar attīstību saistītā darba elementos. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. g. Eiropas Savienība ir investējusi 300 miljonus eiro pasākumos, kas saistīti ar kultūras partnerības tipa sadarbības attīstīšanu (piemēram, izmantojot attīstības sadarbības instrumentu, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Attīstības fondu un programmu “Apvārsnis 2020”). 

Nesenos projektos galvenā uzmanība pievērsta kultūras mantojuma rehabilitācijai un tūrismam, nodarbinātības sekmēšanai un prasmju pilnveidošanai; atbalstam kultūras un radošajām nozarēm un to pārvaldībai kā sociālekonomisku attīstību veicinošam faktoram; kultūru dialogam, vārda brīvībai un kultūras tiesībām sociālās kohēzijas kontekstā, iecietībai, pilsoniskumam, mieram un stabilitātei.

Finansējums nāk no programmām, piemēram, no jaunās ĀKK un EK kultūras programmas “Ceļā uz dzīvotspējīgu kultūras nozari” (40 milj. eiro), kā arī no radošo nozaru finansēšanas iniciatīvas CREATIFI (20 milj. eiro), sadarbības programmas kultūras mantojuma jomā Karību jūras reģionā TransCultura (15 milj. eiro). u.c.

Starptautiskajā kolokvijā “Kultūra nākotnei”, kuru Eiropas Komisija sarīkoja 2019. gada 16.–18. jūnijā Briselē, tika pieņemts Manifests par kultūru nākotnei

Stratēģiskie partneri

Eiropas Savienībai ir arī 10 stratēģiski partneri: ASV, Brazīlija, Dienvidāfrika Indija, Japāna, Kanāda, Ķīna, Korejas Republika (Dienvidkoreja), Krievija un Meksika.

Dienvidkoreja

ES un Korejas Protokols par sadarbību kultūras jomā tika parakstīts 2009. gadā kā daļa no ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīguma. Protokolā paredzēta sistēma, kā abām pusēm jāsadarbojas, lai atvieglotu kultūras pasākumu, kultūras priekšmetu un pakalpojumu apmaiņu (tostarp audiovizuālajā nozarē) un uzlabotu šādas apmaiņas nosacījumus.

Saskaņā ar minēto protokolu ES un Koreja ir izveidojušas Komiteju sadarbībai kultūras jomā, kas uzrauga protokola īstenošanu. Sanāksmes notiek reizi gadā pārmaiņus ES vai Korejā, un līdz šim sadarbībā galvenā uzmanība tikusi pievērsta izpildītājmākslai (ES bija goda viesis Izpildītājmāksas tirgū Seulā 2018. g.), arhitektūrai (Arhitektūras jomas jauno talantu konkurss), pilsētu sadarbībai (Eiropas kultūras galvaspilsētas), kultūras mantojumam un audiovizuālajai nozarei.

Ķīna

Kultūras jomā notiekošā sadarbība ar Ķīnu galvenokārt izpaudusies kā augsta līmeņa tiešu personisko kontaktu dialogs. Pēdējoreiz šis dialogs notika 2017. gadā un ietvēra Forumu sadarbībai starp Eiropas kultūras galvaspilsētām un Austrumāzijas kultūras pilsētām (pamatā bija ES veikts pētījums).

Citas iniciatīvas, kas saistītas ar Ķīnu:

  • ES un Ķīnas projekts Trade project II, kas atbalstīja tādu politikas dialogu kultūras un radošo nozaru jomā, kurā izmanto paraugprakses apmaiņu;
  • ES–Ķīnas kultūras un radošās vides kopīgs kartējums.

Starptautiskās organizācijas

UNESCO

ES un tās dalībvalstis ir parakstījušas UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. Šī konvencija ir satvars ES kultūras politikai tās ārējās attiecībās, tostarp sadarbībai tirdzniecības un attīstības jomā.

ES un UNESCO ir nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā atkārtoti apliecināta uzticība kopējām vērtībām, tostarp tādām kā cilvēka cieņa un cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un — ļoti svarīgi — vārda brīvība. UNESCO aktīvi piedalījās Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) pasākumos un pašlaik īsteno vairākus ES projektus kultūras mantojuma jomā.

Eiropas Padome

Eiropas Padome ir svarīgs ES starptautisks partneris, jo īpaši kultūras mantojuma nozarē. Eiropas Padome arī aktīvi piedalījās Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) pasākumos. Starp projektiem, kas joprojām turpinās, var pieminēt projektu “Faru ceļš: paplašināta sadarbība kultūras mantojuma jomā”, kas īsteno Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Faru Konvenciju, 2005. g.) un Eiropas kultūras mantojuma dienas.

Kultūra un tirdzniecība

Komisija gādā, lai ar kultūru saistīti aspekti tiktu ņemti vērā visos ES daudzpusējos un divpusējos tirdzniecības nolīgumus un lai šādi nolīgumi netiktu attiecināti uz audiovizuālajiem pakalpojumiem.
Piemēram, ES ir parakstījusi Protokolu par sadarbību kultūras jomā ES un Karību valstu foruma ekonomisko partnerattiecību nolīguma ietvaros. Minētā protokola mērķis ir veicināt kultūras un audiovizuālās jomas apmaiņas konkrētos sadarbības satvaros atbilstīgi UNESCO konvencijas noteikumiem (16. pants par preferenciālu režīmu jaunattīstības valstu māksliniekiem, kultūras priekšmetiem un pakalpojumiem).
Eiropas Komisija atbalsta kultūras un audiovizuālus projektus ar ārpussavienības valstīm, īstenojot savu programmu “Radošā Eiropa”.

Starpnozaru iniciatīvas, ES vadītas kultūras platformas un konkursi

Sagatavošanas darbības European Spaces of Culture īsteno ES valstu kultūras institūti (EUNIC), lai, atbalstot kultūras projektus, kas nozīmīgi vietējā kontekstā, apzinātu inovatīvus sadarbības modeļus starp dalībniekiem, kas pārstāv Eiropu, no vienas puses, un ārpussavienības valstu vietējiem dalībniekiem, no otras puses. Piemēram, projekts “The Grid” ASV ir sadarbība starp tīklu EUNIC Silicon Valley, ES delegāciju Vašingtonā un vairākiem citiem partneriem. Šajā projektā mākslai raksturīgais domāšanas veids tiek sasaistīts ar jaunas tehnoloģijas attīstību, un projekts rosina dialogu starp māksliniekiem, tehnoloģijas speciālistiem un politikas veidotājiem no Eiropas, Silīcija ielejas un citurienes. Projekts Urban Cult Lab'Africa Rietumāfrikā pulcē sešas tā saucamās “digitālās ražošanas laboratorijas”, lai tās kopīgi veidotu kultūras pasākumus, tostarp mākslinieku rezidences, reāllaika pasākumus un izstādes.

ES Kultūras diplomātijas platforma tika izveidota ar mērķi sniegt padomus par ārējo politiku kultūras jomā, kā arī lai atvieglotu tīklu veidošanu, īstenotu pasākumus kopā ar kultūras jomas ieinteresētajām personām un izstrādātu mācību programmas kultūras nozares vadītājiem. Pamatojoties uz četrus gadus ilgo pieredzi ar Kultūras diplomātijas platformu, 2020. gada aprīlī tika izveidota Kultūras sakaru platforma, kuras darbības vēriens ir globāls. To paveica konsorcijs, kuru vada Gētes institūts sadarbībā ar Starptautisko modernās izpildītājmākslas tīklu (IETM), Sjēnas Universitāti un Eiropas Kultūras fondu.

Arhitektūras jomas jauno talantu konkursu rīko Mīsa van der Roes fonds ar programmas “Radošā Eiropa” atbalstu; šajā konkursā var piedalīties ar dažas Āzijas un Latīņamerikas valstis. Šajā konkursā cildina nesen augstskolu beigušu arhitektu, urbānistu un ainavu arhitektu talantu un atvieglo viņu sakarus ar nozares galvenajām ieinteresētajām personām Eiropā.

Visbeidzot, ES delegācijas un biroji ir svarīgi partneri sadarbības veidošanā un partnerībās ar kultūras jomas pārstāvjiem valstīs, kur ES delegācijas un biroji atrodas. ES delegācijas var palīdzēt apzināt vietējās vajadzības un iespējas un gādāt, lai pasākumi atbilstu vietējam kultūras kontekstam, iesaistīt vietējos iedzīvotājus un tajā pašā laikā īstenot ES stratēģiskos mērķus. Lai uzlabotu paraugprakses izplatību, kultūras koordinācijas punktiem ES delegācijās tiek nodrošināta apmācība par kultūras nozīmi attīstībā un ārējās attiecībās. 

Nākotnē gaidāmais Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) 2021.–2027. gadā būs ES galvenais finanšu instruments, ar ko tiks palīdzēts izskaust nabadzību un sekmēt ilgtspējīgu attīstību, labklājību, mieru un stabilitāti. Šis instruments ietvers arī atbalstu kultūrai un radošajām nozarēm.

Programma “Radošā Eiropa”, ES vienīgā programma, kas vērsta tieši uz kultūras un radošo nozaru atbalstīšanu, 2021.–2027. gadā zināmā mērā būs pieejama sadarbībai ar ārpussavienības valstīm.