Marmors jau izsenis tiek plaši izmantots arhitektūrā un tēlniecībā, taču tas ir pakļauts vairākiem noārdīšanās procesiem, kuri klimata pārmaiņu ietekmē, visticamāk, pastiprināties. Turklāt visas patlaban pieejamās apstrādes metodes, ko izmanto marmora saglabāšanai, nav pietiekami iedarbīgas, saderīgas un/vai nenodrošina vēlamo noturību.

Projekta mērķis bija nodrošināt plašāku pielietojumu nesen piedāvātajai biomimētiskajai apstrādei, kuras pamatā ir hidroksiapatīta (HAP, kas ir galvenā cilvēka zobu un kaulu sastāvdaļa) veidošanās, marmoram reaģējot ar fosfātu ūdens šķīdumu. Tā īstenošanā liela nozīme bija daudzdisciplināriem pētniecības pasākumiem, kuri apvienoja dažādas kompetences un laboratorijas. Iegūtie rezultāti tika aprakstīti 14 plaši pieejamās zinātniskās publikācijās, septiņos augsta līmeņa žurnālos un septiņās publikācijās starptautisko konferenču materiālos. Pateicoties projekta gaitā rīkotajiem informatīvajiem pasākumiem, tika uzlabota Eiropas iedzīvotāju, tai skaitā skolēnu, izpratne par pieminekļu nozīmi kultūras un ekonomikas kontekstā un ar to saglabāšanu saistītajām problēmām.