Mobilitāte, vai tā būtu saistīta ar darbu, studijām, pētniecību, kopražošanu, radošas rezidences stipendijām vai dalību apmaiņas programmā, arvien lielākā mērā ir mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu parastās prakses un karjeras neatņemama sastāvdaļa. Mobilitāte var būt ne tikai personīgas izvēles jautājums, bet arī profesionālās izdzīvošanas jautājums.
Mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāte ir būtiska dažādu iemeslu dēļ:
- piekļuve jaunām karjeras iespējām, mērķgrupām un tirgiem;
- darbvietu radīšana kultūras un radošajās nozarēs;
- kultūras daudzveidības un starpkultūru dialoga veicināšana;
- sakaru un partnerību veidošana.
Mākslinieki un kultūras jomas profesionāļi bieži vien ir ļoti mobili – viņi ceļo, lai izstādītu savus darbus un darbotos daudzās valstīs. Uzlaboti mākslinieku mobilitātes apstākļi tāpat viņiem palīdz arī turpināt savu darbu.
Mobilitātes šķēršļu mazināšana
Komisija atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, kas mazina šķēršļus mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitātei. Tā tiecas veicināt mobilitāti, nodrošinot finansējumu un iespējas un gādājot, ka informācija un padomi ir visaptveroši un viegli pieejami.
Mobilitāte ir iekļauta atsevišķās ES kultūras programmas “Radošā Eiropa” darbībās, kur tā var būt daļa no sadarbības projektiem, tīkliem vai platformām. Tomēr ir izveidota jauna finansējuma shēma mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitātei, un ar to tika nodrošināta saskaņotība starp politisko dialogu ES līmenī un ES kultūras programmu.
i-Portunus — pirmā uz pieprasījumu orientētā ES mobilitātes programma privātpersonām – tika izmēģināta 2019. gadā. Tai bija iespaidīgi rezultāti, un tā saņēma dedzīgu atbalstu. Gandrīz 350 personas saņēma finansējumu profesionālās mobilitātes periodiem, tostarp uz ražošanu orientētas uzturēšanās nolūkā un profesionālās attīstības darbībām. Šajā sakarībā bija pieejams atbalsts 620 miljonu eiro apmērā.
No dalībnieku vidus:
- 97 % paziņoja, ka ir apguvuši jaunas prasmes;
- 94 % varēja attīstīt jaunas mērķauditorijas vai jaunus noieta tirgus savam darbam;
- 94 % īstenoja kopražojumus vai kopdarbus;
- 49 % saņēma darba piedāvājumu vai jaunu līgumu.
Katrs no dalībniekiem saņēma no 1500 līdz 3400 eiro viņu mobilitātes atbalstam. Uzzināt vairāk par i-Portunus dalībnieku pieredzi.
ES programmas mobilitātes atbalstam
Papildus programmai “Radošā Eiropa” vairākas citas ES iniciatīvas un programmas atbalsta mobilitāti Eiropā, tostarp arī kultūras un radošajās nozarēs. Mobilitātes dotācijas cita starpā var tikt piešķirtas saskaņā ar programmu Erasmus+, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem (Eiropas Savienības Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma COSME), programmu “STARTS Residency” un iniciatīvu STARTS (Eiropas Komisijas iniciatīva “Zinātne, tehnoloģija un māksla”, kas tika sākta ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros).
Turklāt no programmas COSME finansētais partnerības projekts aptver projektēšanu un piedāvā īpašas mobilitātes darbības, savukārt pilotprojekta “Makers’ mobilibilty” mērķis ir izmēģināt darbības, ar kurām paredzēts atbalstīt mobilitāti un pieredzes apmaiņu starp kultūras un radošajām nozarēm, radošajiem centriem, Makerspaces un FabLabs.
Palīdzība dalībvalstīm labākas politikas veidošanā kultūras mobilitātes jomā
Kopā ar Eiropas Komisiju dalībvalstis kopš 2008. gada atvērtās koordinācijas metodes (AKM) ietvaros kopīgi strādā pie mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitātes. Kā satvars brīvprātīgai, bet strukturētai sadarbībai starp ES valdībām AKM turpina atvieglot labas prakses apmaiņu un veicina savstarpēju mācīšanos no līdzbiedriem.
2011. gadā Komisijas sasaukta specializēta ekspertu grupa publicēja pamatnostādnes (standarti attiecībā uz informāciju par mobilitāti) kvalitātes standartiem, kas regulē to, kā ieviešami informācijas un konsultāciju pakalpojumi māksliniekiem un profesionāliem kultūras darbiniekiem. 2012. gadā ES valstu AKM ekspertu grupa publicēja orientējošu ziņojumu, kas ierosina piecus pamatprincipus, pēc kuriem ieviešams un uzturams stabils satvars mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitātes atbalstam, savukārt cita AKM grupa 2014. gada decembrī pabeidza rokasgrāmatu attiecībā uz radošajām rezidencēm. Tajā tika analizēts radošo rezidenču noderīgums un iekļauti labas prakses piemēri no visas ES.
2013. un 2014. gadā Komisija rīkoja divus tematiskus seminārus dalībvalstīm un kultūras nozarei, lai analizētu administratīvo praksi, kas rada šķēršļus mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitātei. To uzmanības centrā cita starpā bija Šengenas vīzas, sociālais nodrošinājums un pārrobežu nodokļi. 2016. gadā Komisija aizvadīja izvērtēšanas sanāksmi, lai novērtētu kopš 2014. gada panākto progresu attiecībā uz šķēršļiem mākslas un kultūras mobilitātei Eiropā. Pasākumā piedalījās vairākas ieinteresētās personas no kultūras un radošajām nozarēm, kā arī politikas veidotāji. Dalībnieki secināja, ka, neraugoties uz labāku izpratni par šķēršļiem, kas kavē mobilitāti mākslas un kultūras jomā, joprojām pastāv daudzas problēmas.