Arheoloģisko pieminekli Ostiju Antiku (Ostia Antica) veido romiešu apmetnes drupas. Apmetne sākotnēji atradās pie Tibras upes ietekas Itālijas rietumu piekrastē. Tā kā upes gultne un piekraste ir izmainījusies, šīs drupas tagad atrodas aptuveni 4 km attālumā no jūras. Ostija tika dibināta VI gadsimtā p. m. ē., taču agrākie nocietinājumi datēti ar IV gs. p. m. ē. Apmetnes galvenais uzdevums sākotnēji bija aizsargāt Tibras upes ieteku, taču vēlāk, kad Klaudijs un Trajāns uzbūvēja jaunu ostu, pilsēta pārtapa par aktīvu tirdzniecības centru, kas izpletās ārpus pilsētas mūriem. Ostija kā galvenā Romas osta kļuva par stratēģiski un komerciāli ļoti svarīgu vietu Vidusjūras reģionā. Mūsu ēras II gs. beigās pilsēta ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju vēl plauka un zēla. Tās noriets sākās III gs. vidū, kad impērijai svarīgāki kļuva austrumu reģioni.

Arheoloģiskais piemineklis Ostija Antika ir vieta, kur notika tirdzniecība ar precēm un satikās dažādas kultūras un reliģijas. Ostijā, kas bija vārti uz Romu, bija saplūduši dažnedažādu tautību Romas impērijas iedzīvotāji, un tās ietekme bija jūtama tālu — gan uz sauszemes, gan Vidusjūras baseinā, gan aiz tā robežām. Liecības par tirdzniecību, mijiedarbību un iedzīvotāju dažādību aizvien ir redzamas arī mūsdienās — mozaīku grīdās, arheoloģiskajos atradumos un uzrakstos uz kapakmeņiem.