1927.–1932. gadā celtie “Werkbund” īpašumi Eiropā ir starptautisks objekts, kas aptver četras valstis (Vāciju, Poliju, Čehiju, Austriju) un piecas pilsētas (Štutgarti, Vroclavu, Brno, Prāgu un Vīni). Pēc Pirmā pasaules kara visā Eiropā bija liels piemērotu mājokļu trūkums, kas bija steidzami jānovērš. Uz to reaģējot, avangarda arhitekti no dažādām Eiropas daļām, apvienojušies kustībā “Jaunā lietišķība”, vēlējās rast cenas ziņā pieņemamus risinājumus, kas apmierinātu šo sociālo vajadzību ar labi projektētām augstas kvalitātes ēkām.

Pirmais “Werkbund” īpašums, “Weissenhof”, tika uzbūvēts Štutgartē 1927. gadā un iedvesmoja citus izmantot modernisma principus līdzīgos projektos. Pārējie īpašumi tika uzcelti laikā no 1928. līdz 1932. gadam. Tajos īstenotās progresīvās idejas plašai sabiedrībai bija diezgan grūti pieņemt. Nacistiskajā režīmā šīs ēkas izsmēja par to modernismu. Pēc Otrā pasaules kara, kad daži “Werkbund” īpašumi palika aiz dzelzs priekškara, katram īpašumam bija lemts savs attīstības ceļš. 2013. gadā tika izveidots īpašumu tīkls, lai veicinātu labas prakses apmaiņu un konsultācijas to saglabāšanā. “Werkbund” īpašums Cīrihē (Šveicē) ir iekļauts 2013. gadā izveidotajā tīklā.

1927.–1932. gadā celtie “Werkbund” īpašumi Eiropā, kuri sākotnēji bija iecerēti kā arhitektūras eksperiments, spēcīgi ietekmēja XX gs. modernisma arhitektūru, jo ļāva dažādu Eiropas valstu arhitektiem īstenot to modernisma teorijas praksē. Īpašumi reprezentē šīs kustības aizsākumus Eiropā, kur šī kustība vērā ņemami izpaudās piecās valstīs.

“Werkbund” īpašumiem ir svarīga vieta Eiropas arhitektūras vēsturē, taču šo mitekļu attīstība laika gaitā arī atspoguļo politisko un sociālo situāciju, kas Austrumos un Rietumos bija atšķirīga. To sociālie, emancipācijas, estētiskie un tehniskie centieni un gūtās atziņas ir iedvesmas avots arī mūsdienās, kad vairākas Eiropas valstis sastopas ar grūtībām piemērotu sociālo namu nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem.