Skip to main content

Culture and Creativity

Kultūra pilsētās un reģionos

Kultūra augstu tiek vērtēta Eiropas Savienības reģionos un pilsētās kā no iedzīvotāju puses, tā no apmeklētāju puses. Kultūras un radošās nozares (KRN) arī ir būtiski svarīgs reģionālās ekonomikas konkurētspējas un pievilcības aktīvs, savukārt kultūras mantojums ir pilsētu un reģionu tēla un identitātes būtisks elements un bieži vien ir pilsētu tūrisma pamatā.

Eiropas Komisijas Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai (2018) atzīst, ka ES pilsētas un reģioni ir kultūras virzītas attīstības priekšplānā un ka tie ir dabiski partneri eksperimentiem, tendenču prognozēšanai un sociālās un ekonomiskās inovācijas modeļu izpētei.

Šis pēdējais aspekts tāpat ir uzsvērts arī Eiropas Savienības Padomes darba plānā 2019–2022 par labu kultūrai. Dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī kultūras lomai vietējā līmenī, arhitektūras kvalitātei un dzīves videi.

Eiropas darbības satvars par labu kultūras mantojumam ietver arī vairākas īpašas darbības, kas attiecas uz pilsētām un reģioniem. Ierosinātās Eiropas iniciatīvas jo īpaši paredz atjaunot pilsētas un reģionus, izmantojot kultūras mantojumu, veicināt mantojuma ēku atkalizmantojumu, kā arī rast līdzsvaru starp piekļuvi kultūras mantojumam, no vienas puses, un dabas mantojumu un ilgtspējīgu kultūras tūrismu, no otras puses.

Atbalsts kultūrai vietējā līmenī

Šajā sakarībā Eiropas Komisijai ir trīs galvenie uzdevumi:

  1. sniegt finansiālu atbalstu vietējām un reģionālām pašvaldībām;
  2. palielināt informētību par kultūras un radošo nozaru potenciālu reģionālajā un vietējā attīstībā;
  3. palīdzēt vietējām un reģionālām pašvaldībām izstrādāt integrētas stratēģijas.

Reģioniem un pilsētām ir pieejams finansējums no vairākām ES programmām, kas tāpat atbalsta kultūru reģionālajā attīstībā. Eiropas Komisija tostarp sadarbojas ar nacionālajām, reģionālajām un pilsētu iestādēm, kā arī kompetentajām starptautiskajām organizācijām, lai kopīgotu labu praksi kultūras un reģionālās attīstības jomā.

ES finansējums par labu kultūrai pilsētās un reģionos

Finansiālo atbalstu pamatā sniedz no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, ko veido šādi fondi:

Kultūras un radošās nozares ir jāintegrē reģionālās un vietējās attīstības stratēģijās, lai veicinātu tradicionālās kultūras vērtības un kultūras mantojumu, stimulētu radošo uzņēmumu attīstību, atbalstītu ieguldījumus infrastruktūrā un cilvēkkapitālā, kā arī panāktu pozitīvu ietekmi uz vietējo ekonomiku kopumā. Šī pieeja atbilst pārdomātas specializācijas stratēģiju (S3) reģionālās ekonomiskās attīstības principam, kas paredz noteikt konkrētas priekšrocības un iespējas kā ieguldījumu pamatu.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu un jo īpaši ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) ietvaros aptuveni 100 Eiropas reģionu iekļāvuši kultūras un radošās nozares un/vai kultūras mantojumu savās pētniecības un inovācijas stratēģijās pārdomātai specializācijai kā reģionālo, tā nacionālo S3 prioritāšu ietvaros attiecībā uz 2014.–2020. gadu.

Eiropas teritoriālajā sadarbībā “Interreg”, kas ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, lai atbalstītu reģionālo sadarbību pāri robežām, izmantojot ERAF līdzfinansētus projektus, kultūra ir viens no populārākajiem tematiem. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam vairāk nekā 4000 projektu un vairāk nekā 1 miljards eiro tika veltīti kultūras mantojumam un mākslai Interreg ietvaros.

Ar kultūru saistītu Interreg projektu piemērus atradīsiet tiešsaistes publikācijās "Connecting Cultures, Connected Citizens”, kas programmā Interact publicētas saistībā ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018).

ES līmeņa sadarbība vietējās kultūras politikas veidošanā

Eiropas Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm attiecībā uz jautājumiem, kas ir svarīgi pilsētām un reģioniem, tostarp atvērtās koordinācijas metodes ietvaros. Aplūkoto jautājumu vidū ir tādi jautājumi kā publiskās politikas nozīme kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un inovācijas potenciāla attīstīšanā un ES atbalsta programmu stratēģiska izmantošana par labu kultūrai.

Programma “Eiropas kultūras galvaspilsētas” ir atsevišķa ES iniciatīva, kuras ietvaros pilsētas uzsver Eiropas kultūru bagātību un dod Eiropas pilsoņiem iespēju svinēt savu daudzveidību kopš 1985. gada, vienlaikus sekmīgi integrējot kultūru ilgtermiņa attīstības plānos.

Kultūras nozīme vietējā attīstībā aplūkota arī Eiropas Kultūras forumā, ievērojamā Eiropas Komisijas rīkotā pasākumā, kura mērķis ir vairot Eiropas kultūras jomas sadarbības redzamību, un Eiropas Komisijas strukturētajā dialogā ar kultūras nozarēm “Kultūras balsis”. 2020. gadā tika izveidota darba grupa “Kultūras balsis” par tematu “Kultūras loma ES piepilsētu rajonos”: 35 organizācijas no visas Eiropas pievērsās jautājumam par to, ko ES var darīt, lai veicinātu kultūru piepilsētu rajonos (ārpus pilsētu centriem), priekšpilsētās un perifērijā.

ES pilsētprogrammas ietvaros jauna partnerība – jauna daudzlīmeņu darba metode, kura veicina sadarbību starp dalībvalstīm, pilsētām, Eiropas Komisiju un citām ieinteresētajām personām – tika sākta 2018. gadā par kultūras un kultūras mantojuma tematu. Tajā piedalās vairāk nekā 30 partneri.

Atbalsts pilsētu, reģionu un vietēju ieinteresēto personu savstarpējām mācībām

Eiropas Komisija sadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī vietējām kultūrā ieinteresētajām personām, veicinot savstarpēju mācīšanos no līdzbiedriem un labas prakses savstarpēju apmaiņu.

2015.–2017. gadā programmas “Radošā Eiropa” finansētā savstarpējas mācīšanās projektā “Kultūra pilsētām un reģioniem” tika izskatītas atsevišķas esošās kultūras iniciatīvas un to ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību. Šī projekta rezultātu vidū bija katalogs ar 70 gadījumu pētījumiem, mācību apmeklējumi 15 pilsētās/reģionos un ekspertu konsultācijas 10 pilsētām/reģioniem.

2016.–2018. gadā programma “Radošā Eiropa” līdzfinansēja Eiropas radošo centru tīklu, kas apvieno vairāk nekā 200 kultūras un radošajām nozarēm paredzētu platformu vai darbavietu dažādās Eiropas pilsētās, lai veicinātu to apmaiņu, nostiprinātu to sadarbību un veicinātu spēju veidošanu.

No 2018. līdz 2021. gadam projektam “Pilsētas un kultūras un radošās telpas”, kas saņem līdzfinansējumu no programmas “Radošā Eiropa”, būtu pilsētām un reģioniem jāizstrādā jaunas iespējas apvienot publisko iestāžu un kultūras nozares pūliņus nolūkā kopīgi veidot publisko politiku. Mērķis ir parādīt, ka kultūra un kopīga prakse var pārveidot kvartālus un pilsētas par lgtspējīgākās vietās un līdz ar to uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus.

2020. gadā Eiropas Komisija sāka programmu "Kultūras mantojums darbībā", savstarpējas mācīšanās programmu, kas ļauj vietēja un reģionāla līmeņa politikas veidotājiem apmainīties zināšanām par kultūras mantojumu. Tiešsaistes katalogā tiks iekļautas 30 iniciatīvas, un notiks 12 savstarpēju mācību apmeklējumi, pulcinot pāri par 20 dalībniekiem katrā no tiem. Šī iniciatīva ir viena no darbībām Eiropas darbību satvarā par labu kultūras mantojumam./culture/document/european-framework-action-cultural-heritageEiropas darbību satvars par labu kultūras mantojumam

Datu vākšana un analizēšana attiecībā uz kultūru pilsētās un reģionos

Eiropas Komisijas atbalstītās iniciatīvas var palīdzēt savākt datus un novērtēt kultūras ietekmi vietējā līmenī.

2017. gadā Kopīgais pētniecības centrs publicēja savu pirmo Kultūras un radošo pilsētu apskatu, kura mērķis ir novērtēt, kā 168 izraudzītas pilsētas 30 Eiropas valstīs izskatās pēc vairākiem rādītājiem, kas saistīti ar to kultūras dinamiku un radošo ekonomiku. Šis apskats tika atjaunināts 2019. gadā.

Kopš 2019. gada Eiropas Komisija sadarbojas ar ESAO Centru uzņēmējdarbībai, MVU, reģioniem un pilsētām, īstenojot kopīgu reģionu politikas projektu kultūras un radošo nozaru un vietējās attīstības jomā. Šis projekts ir daļa no Eiropas darbības satvara par labu kultūras mantojumam, un to līdzfinansē programma “Radošā Eiropa”, bet īsteno ESAO programma ekonomikas attīstībai un nodarbinātībai vietējā līmenī (LEED). Tā mērķis ir sniegt datus un norādījumus pilsētām un reģioniem par to, kā optimizēt kultūras mantojuma ekonomisko un sociālo vērtību un atbalstīt radošās ekonomikas veidošanos.

Vairākas konkrētas iniciatīvas pašreiz tiek īstenotas lai novērtētu kultūras mantojuma sociālekonomisko ietekmi teritoriālajā līmenī. Šīs iniciatīvas ir daļa no programmas “ESPON 2020”, kuras mērķis ir veicināt Eiropas teritoriālo dimensiju attīstībā un sadarbībā, pateicoties datiem, zināšanu nodošanai un politiskajam mācību procesam.

2018.–2019. gadā tika veikts mērķtiecīgs pētījums "Materiālais kultūras mantojums kā stratēģisks teritoriālās attīstības resurss“, savukārt 2020. gadā tika sākts lietišķs pētījums ”Kultūras mantojums kā sabiedrības labklājības avots Eiropas reģionos”.