Sociālā kohēzija Eiropai ir vitāli svarīga

Pārdzīvojusi vairākas krīzes, Eiropa saskaras ar aizvien lielāku sociālo nevienlīdzību, iedzīvotāju daudzveidību, populismu, radikalizāciju un citiem apdraudējumiem. Atbalsts kultūrai ir svarīgs sociālās kohēzijas nostiprināšanas aspekts. Kultūrai ir nozīmīga loma – tā palīdz izvairīties no konfliktiem un tos risināt. Kultūra palīdz sazināties, pārvarēt valodas barjeru, dod iedzīvotājiem iespējas rīkoties un veicina cita starpā bēgļu, migrantu un vietējo iedzīvotāju sociālo kohēziju. Tā mazina cilvēku marginalizāciju, kas var rasties viņu kultūras identitātes, sociālekonomiskā statusa, vecuma un citu faktoru dēļ.

Dalība kultūras dzīvē uzlabo arī veselību un labbūtību. Dzīvesvieta Eiropas kultūras mantojuma objekta tuvumā var paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, savukārt piekļuve kultūrai ir viens no svarīgākajiem psiholoģiskās labbūtības priekšnosacījumiem.

Komisijas loma

Komisijas mērķis ir uzlabot sociālo kohēziju, atbalstot kultūru un kultūras dzīvi, kā arī nostiprinot piekļuvi kultūrai ar pilsoniskās līdzdalības palīdzību, sekmējot kultūras iniciatīvas un stiprinot individuālās pašnoteikšanās un demokrātiskās apziņas sajūtu.

Komisijas politika un iniciatīvas šajā jomā īpašu uzmanību pievērš nelabvēlīgā situācijā esošu grupu interesēm un vajadzībām. Tas attiecas uz jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, migrantiem un bēgļiem, nabadzībā vai materiālā nenodrošinātībā dzīvojošām personām un citiem.

Lai, īstenojot pasākumus kohēzijas un labbūtības jomā, sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, tiek veicināta sadarbība ar citām jomām, tādām kā izglītība, sociālā aprūpe, veselības aprūpe, zinātne un tehnoloģija, kā arī reģionālā un pilsētu attīstība.

ES atbalsts kultūrai un sociālajai kohēzijai

Mācāmies no pagātnes

Komisija ir virzījusi dažādas iniciatīvas, kas veidotas ar mērķi izmantot kultūras un kultūras daudzveidības potenciālu par labu sociālajai kohēzijai un labbūtībai. Kopš 2008. gada Komisija noteikusi sociālo kohēziju par vienu no kultūras politikas prioritārajām jomām. Šajā sakarā var izcelt Eiropas Starpkultūru dialoga gadu (2008) un platformu starpkultūru Eiropai (2008–2013).

Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam atvērtās koordinācijas metodes ietvaros Komisija arī sapulcināja ES dalībvalstu ekspertu grupu, kura izstrādāja politikas veidotājiem un kultūras iestādēm domātas pamatnostādnes par tematu “No sociālās iekļaušanas līdz sociālajai kohēzijai: kultūras politikas loma” (2019).

Laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam Eiropas Komisija sasauca vēl vienu atvērtās koordinācijas metodes darba grupu, kuras uzdevums bija apspriest, kā ar mākslas un kultūras palīdzību migrantus un bēgļus varētu integrēt sabiedrībā.

Ziņojums par publisko mākslas un kultūras iestāžu lomu kultūras daudzveidības un starpkultūru dialoga veicināšanā (2012–2014) ir vēl viens svarīgs dokuments. Tā mērķis ir iepazīstināt ar publiskajām kultūras iestādēm uzlikto uzdevumu veicināt sociālo kohēziju. Ziņojums ir sagatavots ar mērķi atbalstīt publiskās specializētās kultūras iestādes, māksliniekus un kopienas, kā arī politikas veidotājus, lai tie varētu izmantot kultūras potenciālu visas sabiedrības interesēs.

Gatavojamies nākotnei

Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai, kas tika pieņemta 2018. gadā, vēl vairāk ir nostiprinājusi kultūras politikas sociālo dimensiju.

Pēc tam, kad piedzīvojām Covid-19 pandēmiju un tās milzīgo ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, Eiropas Savienība lielāku uzmanību veltīja kultūras ieguldījumam veselībā un labbūtībā, un tagad ar stratēģiskāku pieeju tiecas to izvērst plašākā mērogā.

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts jau 2020. gadā noorganizēja tiešsaistes darbsemināru ES dalībvalstīm par kultūru un aktīvām vecumdienām, kā arī par kultūru, veselību un labbūtību. Šis darbseminārs bija paredzēts Padomes kultūras darba plānā 2019.–2022. gadam.

2021. gadā sākās sagatavošanas darbība “Augšupēja politikas izstrāde kultūras un labbūtības jomā Eiropas Savienībā”, lai sekmētu zināšanu un pieredzes apmaiņu starp lēmumu pieņēmējiem un praktiķiem Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. .. Šo darbību finansē Eiropas Parlaments ar Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta atbalstu.

Darbības īstenošanai tika izraudzīts projekts “Kultūra veselībai” (“CultureForHealth”); tā mērķis ir iedvesmot patiesas politikas izmaiņas visos līmeņos, apvienojot veselības, kultūras, izglītības un sociālo nozari, veicot plašus pētījumus un apzinot esošās politikas jomas un iniciatīvas un izmēģinājuma projektus sešās ES valstīs. Projekta ietvaros 2022. gada 16. novembrī tika publicēts ziņojums, kurā izklāstīti vairāk nekā 300 zinātniskie pētījumi un vairāk nekā 500 projekti, kuri kalpo kā apliecinājums mākslas un kultūras ieguldījumam veselībā un labbūtībā.

Pašlaik galvenais finansējuma avots projektiem šajā jomā ir programma “Radošā Eiropa”. Turklāt projekti, kas sasaista kultūru, veselību un labbūtību, finansējumu saņēma un turpina saņemt no programmām “Erasmus+”, “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”. Brošūrā “Kultūra – veselības un labbūtības virzītājspēks ES”, kas publicēta 2022. gada novembrī, ir apkopoti labas prakses piemēri no šīm finansēšanas programmām.

2022. gada novembrī Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments noorganizēja kopīgu semināru par kultūru, veselību un labbūtību, kurā pulcējās runātāji no visas Eiropas un ļoti atšķirīgām jomām: ārsti, kultūras darbinieki, arhitekti, pašvaldību pārstāvji u. c.

Dialogs ar pilsonisko sabiedrību

Sociālā iekļaušana ir arī ES strukturētā dialoga ar pilsonisko sabiedrību darba kārtībā. Šī dialoga “Kultūras balsis” ietvaros notika diskusijas ar ieinteresētajām personām par šādiem nozīmīgiem tematiem:

• Starpkultūru dialoga veicināšana un kopienu saliedēšana, izmantojot kultūru publiskās vietās (2016)
• Kultūras loma bēgļu un migrantu integrācijas veicināšanā (2016)
• Sociālā iekļaušana: partnerība ar citām nozarēm (2017–2018)
• Bēgļu un migrantu iekļaušana ar kultūras palīdzību (2019)
• Kultūras loma ES ārpilsētu zonās (2019)

2022. gadā “Kultūras balsis” cita starpā pievērsās tādam jautājumam kā Jaunatne, garīgā veselība un kultūra. Pēc dialoga par šo tematu tiek sagaidītas vairākas lietas, un viena no tām ir ziņojums par kultūras un radošo nozaru lomu jauniešu garīgās veselības uzlabošanā. Ziņojumu paredzēts publicēt 2023. gada sākumā. Diskusiju pamatdokuments ir pieejams šeit.

Kādi ir nākamie soļi?

Programmas “Radošā Eiropa” ietvaros regulāri tiek organizēti atklāti uzaicinājumi iesniegt projektus ES un ārpus tās. Šie projekti var, piemēram, sekmēt starpkultūru dialogu, atbalstīt bēgļu un migrantu integrāciju, kā arī dot iespēju izteikties māksliniekiem un auditorijai ar fiziskās un garīgās veselības problēmām.