Ceļā uz līdztiesības savienību

Eiropas Savienības (ES) dzimumu līdztiesības stratēģija paredz līdz 2025. gadam panākt ievērojamu progresu ceļā uz dzimumlīdztiesīgu Eiropu. Tajā ir izklāstīti politikas mērķi un darbības, kas konkretizē Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas apņemšanos izveidot Līdztiesības savienību.

Visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu dzimuma, dzimumidentitātes un dzimuma pašizpausmes, viņu dzimumpazīmēm un seksuālās identitātes, viņu rases vai etniskās izcelsmes, viņu vecuma, reliģijas vai pārliecības, kā arī viņu invaliditātes, ir jābūt vienlīdzīgām iespējām turpināt savu izvēlēto dzīves ceļu, gūt panākumus, piedalīties sabiedrības dzīvē un uzņemties vadību.

Prezidentvalsts secinājumos par dzimumu līdztiesību kultūras jomā, kas tika pieņemti 2020. gada decembrī, ir uzsvērts kultūras potenciāls dzimumu līdztiesību veicināšanā un atzīta pastāvīgā dzimumu nevienlīdzība šajā nozarē.

Dokumentā galvenokārt aplūkoti šķēršļi, kas saistīti ar:

• vienlīdzīgu piekļuvi kultūras un radošā darba tirgum,
• vienlīdzīgu samaksu un pārstāvību radošajos un ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos,
• vienlīdzīgu darba novērtēšanu un atzīšanu.

Tajā uzsvērts, ka kultūras un radošajās nozarēs joprojām nopietnas bažas rada dzimumu stereotipi un seksuāla uzmākšanās un vardarbība.

Prezidentvalsts secinājumos ES dalībvalstis cita starpā tiek aicinātas:

• nodrošināt vienādu darba samaksu,
• sekmēt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru,
• nodrošināt dzimumu līdztiesību kultūras iestādēs un lēmumu pieņemšanas struktūrās,
• veicināt pētījumus par dzimumu līdztiesību un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu kultūras jomā.

Eiropas Komisija (EK) tiek aicināta atbalstīt starptautiskas iniciatīvas par dzimumu līdztiesību kultūras jomā un veicināt kultūrai raksturīgu datu vākšanu un izplatīšanu par dzimumu līdztiesību un kultūru daudzveidību Eiropā.

Dzimumu nevienlīdzība kultūras un radošajās nozarēs

Gandrīz visās kultūras un radošajās nozarēs joprojām pastāv intersekcionāla dzimumu nelīdztiesība, un personas saskaras ar diskrimināciju dzimuma, citu personīgo iezīmju un identitātes dēļ.

Pieejamie dati liecina, ka visā ES māksliniecēm un kultūras jomas darbiniecēm ir mazāk pieejami radīšanas un producēšanas resursi, viņām maksā daudz mazāk nekā vīriešiem un viņas ir nepietiekami pārstāvētas vadošos un citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, kā arī mākslas tirgū. Sievietes bieži ir seksisma, dzimumu stereotipu un seksuālas uzmākšanās upuri.

Piemēram, Francijā 52 % no visiem izpildītājmākslas studentiem ir sievietes. Tomēr tikai 31 % no praktizējošajiem māksliniekiem un 11 % no izrāžu programmās iekļautajiem māksliniekiem ir sievietes, un tikai 18 % no vadošajiem amatiem šajos sektoros ieņem sievietes. Kopš 1980. gada sievietes ir saņēmušas tikai 4–12 % mākslas balvu.

Turklāt 23 % projektu, kurus atbalsta no publiskajiem līdzekļiem, Francijā vada sievietes. Sievietes pelna vidēji par 27 % mazāk nekā vīriešu kārtas mākslinieki, kuriem ir tādas pašas kompetences un darbs (avots: "Inégalités entre les femmes et les hommes dans les arts et la culture", Haut Conseil à l’Égalité, 2018).

Mūzika: Eiropā 20 % vai mazāk reģistrēto komponistu un dziesmu autoru ir sievietes, un viņas pelna vidēji par 30 % mazāk nekā šajā nozarē strādājošie vīrieši (avots: Women in Music, 2019).

Teātris: Īrijā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas visās pētītajās teātra profesijās, izņemot kostīmu māksliniekus. Tikai 28 % scenāriju autoru, 9 % skaņas mākslinieku un 37 % režisoru ir sievietes (avots: Pētījums, ko pasūtījusi kampaņa #WakingtheFeminists, 2017).

Cirks: Spānijā sieviešu nodarbinātība ir ievērojami zemāka ekonomiski spēcīgākos uzņēmumos. 80 % skatuves mākslinieku ir vīrieši un 20 % – sievietes. Gandrīz visi uzvedumu režisori ir vīrieši (avots: Pētījums, ko sagatavojusi Associació de Professionals de Circ de Catalunya (APCC), 2019).

Vizuālā māksla: No visiem mākslas darbiem, kas 2017. gadā bija iekļautas lielākajās pastāvīgajās kolekcijās Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tikai 3–5 % bija sieviešu radīti. Tajā pašā laikā tikai 13,7 % no dzīvajiem māksliniekiem, kas pārstāvēti galerijās Eiropā un Ziemeļamerikā, ir sievietes (avots: National Museum of Women in the Arts (ASV), 2019. gads.

Patlaban nepietiek datu par nelīdztiesību starp dzimumiem, ar ko saskaras lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, kvīri un interseksuāļi (LGBTQI) visā ES.

Cīņa pret dzimumu nelīdztiesību

Ir svarīgi atzīt atšķirības, ko rada dzimumu nelīdztiesība kultūras un radošajās nozarēs, un censties tās novērst, izmantojot mērķtiecīgus politikas pasākumus. Kultūras darba plānā 2019.–2022. gadam ir atzīts, ka dzimumu līdztiesība ir kultūras daudzveidības pīlārs, un tai ir būtiska nozīme cīņā pret stereotipiem un sabiedrības pārmaiņu veicināšanā.

Darba plānā ieteikti divi uzdevumi dzimumu nelīdztiesības novēršanai kultūras un radošajās nozarēs ES:

• apzināt mākslinieču un kultūras jomas darbinieču situāciju,
• izmantojot atvērto koordinācijas metodi (AKM), sasaukt ekspertu grupu, lai apmainītos ar pieredzi, labu praksi un formulētu ieteikumus.

Eiropas Komisija ir finansējusi ES mēroga pētījumu par dzimumu nelīdztiesību kultūras un radošajās nozarēs. Šis pētījums analizē īpašās problēmas, ar kurām saskaras sievietes, un sniedz ieteikumus, kā izstrādāt politiku, kas ļauj tās atrisināt.

Ziņojums par dzimumu līdztiesību

Atvērtās koordinācijas metodes (AKM) ekspertu grupa dzimumu līdztiesības jautājumos strādāja no 2019. gada rudenim līdz 2021. gada pavasarim, lai ierosinātu ieteikumus un darbības, kas ļautu risināt šīs problēmas jaunās programmas “Radošā Eiropa” ietvaros.

Rezultāts ir AKM ziņojums “Ceļā uz dzimumu līdztiesību kultūras un radošajās nozarēs”, kas publicēts 2021. gada jūnijā.
Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta šādām svarīgām problēmām:

• dzimumu stereotipi,
• seksuāla uzmākšanās,
• piekļuve darba tirgum un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība,
• resursu pieejamība,
• piekļuve vadošiem amatiem un sieviešu uzņēmējdarbība.

Papildus vispārējam pārskatam par pašreizējo stāvokli dzimumu līdztiesības jomā kultūras un radošajās nozarēs, tai skaitā par Covid-19 pandēmijas ietekmi, šajā ziņojumā ir izklāstīti visaptveroši ieteikumi un laba prakse to īstenošanai.

Ziņojums ir adresēts visiem politikas veidotājiem un cilvēkiem varas pozīcijās, kā arī kultūras un radošajām nozarēm, plašsaziņas līdzekļiem un izglītības nozarei.

Ziņojumā ieteikts:

• uzlabot uzticamu un salīdzināmu datu vākšanu par dzimumu nelīdztiesību visā ES,
• uzsvērt dzimumsensitīvas valodas izmantošanas nozīmi,
• īstenot dzimumu līdztiesības pieeju darbavietā, kā arī ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

2019. gadā Eiropas Komisija sāka iniciatīvu “Sievietes kustībā” ar mērķi apspriest dzimumu līdzsvara jautājumu kultūras un radošajās nozarēs. Šīs iniciatīvas turpmāko darbību ietvaros Komisija publicēja audiovizuālās nozares labās prakses pārskatu, ko var piemērot visās dalībvalstīs.

2019. gadā jautājums par dzimumu līdztiesību kultūras un radošajās nozarēs tika apspriests arī Eiropas Komisijas un kultūras un radošo nozaru ieinteresēto personu strukturētajā dialogā “Kultūras balsis”, kas pulcināja 36 nozares pārstāvjus no visas ES.

Programmas “Radošā Eiropa” projekti 

Programma “Radošā Eiropa” līdzfinansē vairākus projektus, kas veicina dzimumu līdztiesību, tai skaitā galveno iniciatīvu mūzikas nozarē – projektu “Keychange”.

“Keychange” ir starptautiska kampaņa, kas aicina mūzikas festivālus, orķestrus, konservatorijas, raidorganizācijas, koncertzāles, aģentus, mūzikas ierakstu kompānijas un mūzikas organizācijas apņemties līdz 2022. gadam panākt dzimumu līdzsvaru.

Jaunajā programmā “Radošā Eiropa” paredzēts stiprināt dzimumu līdztiesības nozīmi visos saņēmēju projektos.