Arhitektu biroji: “bfstudio-architects” sadarbībā ar Benitu Braunu–Feldvēgu (Benita Braun-Feldweg) un Matiasu Mufertu (Matthias Muffert), “ARGE ifau”, “Heide & von Beckerath architects”, “Deadline architects”, “Griffin Jürgens GbR”, pilsētplānošanas studija “bbzl böhm benfer zahiri landschaften städtebau” 

Galvenais sponsors: Berlīnes federālā zeme (Senāta Pilsētattīstības, būvdarbu un mājokļu departaments) un Vācijas valsts valdība 

Pabeigšanas gads: 2018. gads

Kopējā platība: 13 000 m2  

Balvas:  

• 2020. gada Vācijas Pilsētattīstības balva  
• 2021. gada Berlīnes balva 
• “Metropolenhaus” ēkai 2020. gada balva “Deutscher Bauherrenpreis” 
• 2019. gada balva “Prix d’Excellence Germany” 
• 2020. gada balva “German Design Award” 
• 2020. gada balva "German Housing Award" 

Pilsētas/reģiona konteksts

Novārtā pamestā zeme ap Ebreju akadēmiju bijušajā “Blumengroßmarkt” (ziedu tirgus) teritorijā Berlīnes centrā sniedza iespēju pārveidot sociālā ziņā stigmatizētu apkaimi par daudzveidīgāku pilsētas teritoriju. Pārveidošana bija balstīta uz ideālo priekšstatu par jaukta tipa pilsētu, veicinot dažādu dalībnieku līdzāspastāvēšanu un izmantojot kopradošu pieeju. 

Projekta īstenotāji procesā saskārās ar šim kvartālam specifiskām problēmām, piemēram, to, ka pēc Berlīnes mūra krišanas kvartāls bija pārtapis par iekšpilsētas perifēro zonu. Pilsētas ainavas pārveides procesu vēl vairāk sarežģīja vairāku paralēlu plānošanas noteikumu pastāvēšana un līdz šim piemērotais neiejaukšanās (laissez-faire) princips pilsētas arhitektūrā. 

Turklāt šajā kvartālā bija vērojama saraustīta pilsētvides attīstība: tajā paralēli līdzāspastāvēja muzeji un kultūras un izglītības iestādes, kā arī pārsvarā migrantu izcelsmes iedzīvotāji. 

Kvartālā valdīja sociāla nestabilitāte, kam par pamatu bija liels migrantu izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars (apmēram 70 %), kā arī zemāks izglītības un ienākumu līmenis. 

Risinājums

Īstenojot kopīgus centienus, 2010. gadā vietējie iedzīvotāji un kvartāla administrācija formulēja stratēģisku pilsētattīstības koncepciju ar nosaukumu “Mākslas un radošais kvartāls” (Kunst- und Kreativquartier, KuKQ). Pasākumu mērķis bija apkaimē, kurā dzīvo migrantu izcelsmes iedzīvotāji, integrēt Berlīnes plaukstošo, jauno radošo kopienu, neizraisot sociālos konfliktus, pārvietošanu vai ģentrifikāciju. Pilsēta izstrādāja plānu, kā pārveidot bijušo ziedu tirgus teritoriju par kvartālu, kurā ir patīkami uzturēties. Tā izsludināja attīstības koncepcijas konkursu, koncentrējoties uz sabiedriskajām telpām sociālajai mijiedarbībai, jauktam lietojumam un jaunu ēku tipoloģiju. 

Konkursā uzvarēja trīs kolektīvo ieguldījumu grupas ar kooperatīvu, sociālu un kultūras uzdevumu. Tās kopā nodibināja projekta grupu “PxB” kvartāla attīstībai, cieši sadarbojoties ar pašu kvartālu un Berlīnes Senātu. 

Mūsdienās ziedu tirgus teritoriju ieskauj pievilcīga arhitektūra ar jauktas darbības programmām un viesmīlīgām sabiedriskām telpām. Trīs jaunās ēkās atrodas dzīvokļi, ateljē, komerciālas telpas, koplietošanas darba telpas, biroji, darbnīcu telpas, semināru telpas, viesnīcas, vasaras virtuve, pasākumu telpa, galerija, kafejnīca, veikali un restorāns. Dažas telpas izmanto sabiedriskās organizācijas, kas ir īpašnieki un īrnieki ar samazinātu nomas maksu vai bez maksas. 

Kvalitātes kritēriji (konteksts, atmosfēra, daudzveidība, estētika)

• Projekts ir piemērs gudrai sadarbībai starp pašvaldības ieinteresētajām personām, privātajiem ieguldītājiem, kas izvēlēti atbilstīgi sabiedrības interešu kritērijiem, un vietējiem iedzīvotājiem. Kopā šīs personas piedalījās kopradošā un iekļaujošā plānošanas un īstenošanas procesā. 
• Grupa “PxB”, Berlīnes Senāts un kvartāla pārstāvji izveidoja sadarbības instrumentus — kvartāla attīstības līgumu, saskaņā ar kuru “PxB” apņemas finansēt starpposma projektus, iespējas jauniešiem, pilsoņu līdzdalību un dažādus pasākumus, kā arī kvalifikācijas procesu, kas ietver četrus seminārus par pilsētu projektēšanu, komerciālām/atvērtām telpām, arhitektūru un vietējo iedzīvotāju integrāciju, un konsultatīvu padomi pilsētplānošanas un arhitektūras jautājumos. 
• Ar iekļaujošiem mājokļiem, pagaidu projektiem, kultūras un izglītības pasākumiem “Blumengroßmarkt” apkaime piesaista galvenokārt jauniešus, cilvēkus ar migrantu izcelsmi, vecāka gadagājuma cilvēkus un bezdarbniekus. 
• Kultūras platforma “Feldfünf” pārvalda kopienas telpas “Metropolenhaus” ēkas pirmajā stāvā, kur kopiena veido dialogu starp mākslu, dizainu un ikdienas dzīvi. 

Pārvaldība un vadība

Vadībā ir viens pārstāvis no katras organizācijas — Frīdrihsheinas–Kreicbergas (Friedrichshain-Kreuzberg) kvartāla, organizācijas “Berliner Großmarkt GmbH”, fonda “Jewish Museum Berlin”, Senāta Pilsētattīstības, būvdarbu un mājokļu departamenta. 

Kultūras platformā strādā vidēji 8 personas (apmēram 1,5 pilna laika ekvivalenti un brīvprātīgie).  

Budžets un finansējums

• Privātie līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā trīs ēku būvniecībai. Šis finanšu apjoma ziņā ir līdz šim lielākais kooperatīvais pilsētattīstības projekts Vācijā. 
• 4 240 000 eiro tika atvēlēti Beseļa parka (Bessel Park) un Enkes ielas (Enckestrasse) brīvo teritoriju un ielu pārplānošanai un pārveidošanai, izmantojot kopīgās valsts, reģionālās un pašvaldības programmas “Pilsētas mantojuma aizsardzība” (Urban Heritage Protection), “Dinamiski centri un pilsētu kvartāli” (Vibrant Centres and Neighbourhoods) un “Pilsētas zaļo zonu nākotne” (Future for Urban Green). 
• Grupa “PxB” ieguldīja 90 000 eiro, lai iesaistītu iedzīvotājus, veicinātu aktivitātes un pasākumus. 
• Biedrība “Metropolenhaus Groundfloor Society” nodrošina 60 000 eiro gadā kultūras platformas “Feldfünf” personālam.  

Idejas, ko var pārņemt

Projektā ir izceltas vairākas tālāk izklāstītās galvenās atziņas.  

• Piespiedu pārvietošanu un ģentrifikāciju var novērst, izmantojot uz koncepciju balstītu pieeju, kurā iesaistītas ieinteresētās personas, arī ar privātu finansējumu. 
• Kopēji labvēlīgi finanšu modeļi un līdzfinansējums var uzturēt nekomerciālas telpas sociāliem un kultūras mērķiem.  
• Efektīva sadarbīga pilsētattīstība ir balstīta uz sadarbību un kopīgu redzējumu, integrējot gan lejupējus, gan augšupējus procesus.

Trīs pilsētas sniegtie padomi: 

• gadījumos, kad valsts nekustamais īpašums tiek piedāvāts pārdošanā, centieties iegūt atļauju pārraudzīt investoru atlases procesu, balstoties uz kopīgu interešu aspektiem atbilstošā mērā; 
• sagatavojiet stratēģisku satvaru, kas rosina veidot sociāli un funkcionāli jaukta lietojuma publiskās un privātās telpas; konkursa uzvarētāju izvēlē pamatojieties uz labāko izveides koncepciju, nevis zemāko cenu;  
• sadarbojieties ar vietējiem iedzīvotājiem, iestādēm un biedrībām. Viņi pārzina vietu, cilvēkus un iespējamās problēmas.