Kultūras mantojums ir kopīgs resurss un kopīgs labums. Tas nozīmē, ka rūpes par kopīgo mantojumu ir arī kopīga atbildība. Eiropas Komisija šo principu apstiprināja 2014. gada paziņojumā “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”.
Jaunas pieejas kultūras mantojuma saglabāšanā ir vērstas uz to, lai kultūras mantojumu pilnībā iekļautu vietējā kopienā. Tāpēc kultūras mantojuma aizsardzības darbinieki cenšas saglabāt un uzlabot kultūras ainavu kopumā, nevis tikai kādu atsevišķu objektu.
Komisija atzīst, ka jāturpina attīstīt līdzdalīgāki interpretācijas un pārvaldības modeļi, kas ir labāk piemēroti mūsdienu Eiropai, vairāk iesaistot privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību. Tas stiprinātu Eiropas pozīcijas kultūras mantojuma saglabāšanā, restaurācijā un valorizācijā.
Spēcīga sadarbība starp kultūras mantojuma speciālistiem
Kultūras darba plānā 2015.–2018. gadam Eiropas Savienības Padome lūdza 27 valstu ekspertu grupu apzināt “inovatīvas pieejas materiālā, nemateriālā un digitālā mantojuma daudzlīmeņu pārvaldībai, kurā iesaistīts publiskais sektors, privātā sektora ieinteresētās personas un pilsoniskā sabiedrība”.
Līdzdalīga pārvaldība nozīmē stiprināt attiecības starp kultūras mantojuma iestādēm un profesionāļiem, iesaistot ikvienu, kas interesējas par kultūras mantojumu vai ir iesaistīts tā aizsardzībā. Tā ir arī inovatīva pieeja, kas ievieš reālas pārmaiņas kultūras mantojuma pārvaldībā un novērtēšanā un kuru var īstenot ilgākā laika posmā.
Paskaidrojumi par līdzdalīgas pārvaldības pieeju ir pieejami 2018. gada ziņojumā par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību.
Pamatojoties uz ziņojumu, Eiropas satvars rīcībai kultūras mantojuma jomā aicina izmantot līdzdalības pieeju kultūras mantojuma aizsardzībai un pārvaldībai. Tajā arī uzsvērts, ka ir vajadzīgi jauni modeļi, kas atvērtā, līdzdalīgā un iekļaujošā procesā iesaistītu vietējās kopienas un plašu ieinteresēto personu loku.
Skatiet arī “Faro Way of the Council of Europe”, kas atbalsta pilsoniskās sabiedrības un vietējo kopienu lomu kultūras mantojuma pārvaldībā.
Mērķtiecīgs projekts
“NEARCH”
“NEARCH” pētīja dažādus aspektus sabiedrības līdzdalībai mūsdienu arheoloģijā. Tas arī iepazīstināja ar jauniem darba un sadarbības veidiem: to mērķis ir panākt, ka arheoloģija sniedz iespējas iesaistīt iedzīvotājus un attīstīt Eiropas piederības sajūtu.