Eiropas Komisijas 2019.–2024. gadam noteiktās prioritātes ir ļoti svarīgas politikas veidošanai kultūras jomā ES līmenī un Eiropas kultūras sadarbības galvenajām tēmām.
Šīs prioritātes ir daļa no Eiropas Savienības vispārējās politiskās stratēģijas.
Noteiktās prioritātes joprojām ir ļoti svarīgas politikas veidošanai kultūras jomā ES līmenī un galvenajām tēmām, kas saistītas ar Eiropas sadarbību kultūras jomā.
Eiropas Komisijas sešas politiskās prioritātes laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam ir šādas:
- Eiropas zaļais kurss – panākt, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu
- Digitālajam laikmetam gatava Eiropa – veicināt jaunās paaudzes tehnoloģijas, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas rīkoties
- Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā – rīkoties par labu sociālajam taisnīgumam un labklājībai
- Spēcīgāka Eiropa pasaulē – nostiprināt atbildīgu globālo līderību
- Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa – izveidot līdztiesības savienību, kurā mums visiem ir vienādas iespējas
- Jauns impulss Eiropas demokrātijai – veicināt, aizsargāt un nostiprināt mūsu demokrātiju
- Uzziniet vairāk par Eiropas Komisijas stratēģiskajām prioritātēm
Ņemot vērā kultūras un radošo nozaru svarīgo nozīmi ES ekonomikā un sabiedrībā, tās var sniegt lielu ieguldījumu visu iepriekš minēto prioritāšu īstenošanā.
Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai
Noslēdzoties Eiropas 2007. gada kultūras darba kārtībai, Komisija 2018. gadā pieņēma jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai, lai ņemtu vērā kultūras nozares attīstību. Jaunā darba kārtība un tai pievienotais dienestu darba dokuments ir sadarbības satvars kultūras jomā ES līmenī. Tie akcentē pozitīvo ieguldījumu, ko kultūra sniedz Eiropas sabiedrībai, tās ekonomikai un starptautiskajiem sakariem. Jaunā darba kārtība nosaka arī uzlabotas darba metodes sadarbībai ar dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un starptautiskajiem partneriem.
Dalībvalstis nosaka galvenos tematus un darba metodes politiskajai sadarbībai kultūras jomā, izmantojot Eiropas Savienības Padomes pieņemtus darba plānus.
Jaunā darba kārtība satur trīs stratēģiskas jomas ar konkrētiem mērķiem, kas atbilst sociālajai, ekonomiskajai un ārējai dimensijai.
Sociālā dimensija
Lai pilnībā izmantotu kultūras un kultūru daudzveidības iespējas sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanai, darba kārtība paredz:
- uzlabot visu eiropiešu kultūras potenciālu, padarot pieejamas visdažādākās kultūras aktivitātes un nodrošinot iespējas tajās aktīvi iesaistīties;
- veicināt kultūras un radošo nozaru darbinieku mobilitāti un novērst šķēršļus viņu mobilitātei;
- aizsargāt un veicināt Eiropas kultūras mantojumu kā kopīgu resursu, lai veidotu izpratni par kopīgo vēsturi un vērtībām, kā arī stiprinātu kopīgas Eiropas identitātes apziņu.
Ekonomiskā dimensija
Lai atbalstītu kultūrā balstītu radošumu izglītībā un inovācijā, kā arī nodarbinātību un izaugsmi, darba kārtība paredz:
- veicināt mākslas, kultūru un radošo domāšanu visu līmeņu formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā un mūžizglītībā;
- sekmēt kultūras un radošajām nozarēm labvēlīgas ekosistēmas, veicinot piekļuvi finansējumam, inovācijas potenciālu, taisnīgu atlīdzību autoriem un radošo darbu veidotājiem, kā arī starpnozaru sadarbību;
- veicināt kultūras un radošajās nozarēs vajadzīgo — tostarp digitālo, uzņēmējdarbības, tradicionālo un specializēto — prasmju apguvi.
Arējā dimensija
Mērķis ir stiprināt ES starptautiskos kultūras sakarus ar šādu triju pasākumu palīdzību:
- atbalstīt kultūru kā ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku;
- veicināt kultūru un kultūru dialogu, lai izveidotu miermīlīgas attiecības starp kopienām;
- stiprināt sadarbību kultūras mantojuma jomā.
Pamatojoties uz pieredzi, kas pēdējo desmit gadu laikā gūta ES kultūras sadarbības ietvaros, jaunās darba kārtības pamatā ir cieša sadarbība ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, ieskaitot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un starptautiskos partnerus.
Kultūras darba plāni
Dalībvalstis nosaka savas kultūras politikas veidošanas prioritātes ES līmenī daudzgadu darba plānos, ko ES Padome pieņem secinājumu veidā. Papildus jaunajai Eiropas kultūras darba kārtībai un saskaņā ar tās stratēģisko ievirzi darba plāns ir izstrādāts kā stratēģisks un dinamisks ES kultūras sadarbības instruments, kas atbilst pašreizējām politiskajām norisēm un nosaka prioritātes, pienācīgi ņemot vērā ES subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.
Pašreizējais kultūras darba plāns, kas aptver laikposmu no 2023. līdz 2026. gadam, nosaka četras prioritātes Eiropas sadarbībai kultūras politikas izstrādē:
- mākslinieki un kultūras darbinieki: plašākas iespējas kultūras un radošajām nozarēm;
- kultūra cilvēkiem: palielināt iesaisti kultūras dzīvē un kultūras nozīmi sabiedrībā;
- kultūra planētai: atraisīt kultūras potenciālu;
- kultūra līdzradīšanas partnerībām: stiprināt kultūras dimensiju ES ārējās attiecībās.
Komisijai, dalībvalstīm un Padomes prezidentvalstīm saskaņā ar katru no šīm prioritātēm ir noteikta 21 darbība.
Paredzētās darba metodes un sasniedzamie rezultāti ir skaidri definēti (ieskaitot atklāto koordinācijas metodi ekspertu grupām).
Pašreizējais plāns turpina darbības, ko Eiropas Savienība līdz šim veikusi kultūras mantojuma jomā, tostarp:
- aizsardzība pret klimata pārmaiņām;
- dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība;
- mākslinieku darba apstākļi;
- kultūras loma veselības un labbūtības jomā;
- piekļuve kultūrai, dalība kultūras dzīvē un demokrātija;
- bibliotēku loma;
- nozaru zaļā un digitālā pārkārtošanās;
- kvalitatīva būvētā vide;
- starptautiskie kultūras sakari, tostarp ar Ukrainu.
Pašreizējais kultūras darba plāns ir ceturtais ES darba plāns, kura pamatā ir iepriekšējie par 2019.–2022. gadu, 2015.–2018. gadu un 2011.–2014. gadu.
Eiropas darbības satvars kultūras mantojuma jomā
Eiropas Komisija 2018. gada decembrī ierosināja pirmo Eiropas darbības satvaru kultūras mantojuma jomā. Šī satvara mērķis ir apzināt un paplašināt Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) panākumus un nodrošināt ilgstošu ietekmi.
- Uzziniet vairāk par Eiropas rīcības programmu kultūras mantojuma jomā
Ceļā uz ES stratēģiju starptautisko kultūras sakaru jomā
2016. gadā ES Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni un komisārs Tibors Navračičs nāca klajā ar kopīgu, Eiropas Parlamentam un Padomei adresētu paziņojumu “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana”. Šīs stratēģijas mērķis ir panākt, lai sadarbībai kultūras jomā būtu centrālā vieta ES diplomātiskajās attiecībās ar visas pasaules valstīm.
- Uzziniet vairāk par ES Starptautisko kultūras sakaru stratēģiju