Skip to main content

Culture and Creativity

ES kultūras politikas stratēģiskais satvars

iStock/mediaphotos

Eiropas Komisijas 2019.–2024. gadam noteiktās prioritātes ir ļoti svarīgas politikas veidošanai kultūras jomā ES līmenī un Eiropas kultūras sadarbības galvenajām tēmām.

Šīs prioritātes ir daļa no Eiropas Savienības vispārējās politiskās stratēģijas. 

Noteiktās prioritātes joprojām ir ļoti svarīgas politikas veidošanai kultūras jomā ES līmenī un galvenajām tēmām, kas saistītas ar Eiropas sadarbību kultūras jomā.

Eiropas Komisijas sešas politiskās prioritātes laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam ir šādas:

  1. Zaļais kurss Eiropai – panākt, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu
  2. Eiropa, kas atbilst digitālā laikmeta prasībām – veicināt jaunās paaudzes tehnoloģijas, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas rīkoties
  3. Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā – rīkoties par labu sociālajam taisnīgumam un labklājībai
  4. Spēcīgāka Eiropa pasaules arēnā – nostiprināt mūsu atbildīgo globālo līderību
  5. Eiropiešu dzīvesveida veicināšana – izveidot līdztiesības savienību, kurā mums visiem ir vienādas iespējas
  6. Jauns impulss Eiropas demokrātijai – veicināt, aizsargāt un nostiprināt mūsu demokrātiju

Ņemot vērā kultūras un radošo nozaru svarīgo nozīmi ES ekonomikā un sabiedrībā, tās var sniegt lielu ieguldījumu visu iepriekš minēto prioritāšu īstenošanā.

Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai

Noslēdzoties Eiropas 2007. gada kultūras darba kārtībai, Komisija 2018. gadā pieņēma jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai, lai ņemtu vērā kultūras nozares attīstību. Jaunā darba kārtība un tai pievienotais dienestu darba dokuments ir sadarbības satvars kultūras jomā ES līmenī. Tie akcentē pozitīvo ieguldījumu, ko kultūra sniedz Eiropas sabiedrībai, tās ekonomikai un starptautiskajām attiecībām. Jaunā darba kārtība nosaka arī uzlabotas darba metodes sadarbībai ar dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un starptautiskajiem partneriem.

Dalībvalstis nosaka galvenos tematus un darba metodes politiskajai sadarbībai kultūras jomā, izmantojot Eiropas Savienības Padomes pieņemtas darba programmas.

Jaunā darba kārtība satur trīs stratēģiskas jomas ar konkrētiem mērķiem, kas atbilst sociālajai, ekonomiskajai un ārējai dimensijai.

Sociālā dimensija

Lai pilnībā izmantotu kultūras un kultūru daudzveidības iespējas sociālās kohēzijas un labklājības veicināšanai, darba kārtība paredz:

  • uzlabot visu eiropiešu kultūras potenciālu, padarot pieejamas visdažādākās kultūras aktivitātes un nodrošinot iespējas tajās aktīvi iesaistīties;
  • veicināt kultūras un radošo nozaru darbinieku mobilitāti un novērst šķēršļus viņu mobilitātei;
  • aizsargāt un veicināt Eiropas kultūras mantojumu kā kopīgu resursu, lai veidotu izpratni par kopīgo vēsturi un vērtībām, kā arī stiprinātu kopīgas Eiropas identitātes apziņu.

Ekonomiskā dimensija

Lai atbalstītu kultūrā balstītu radošumu izglītībā un inovācijā, kā arī nodarbinātību un izaugsmi, darba kārtība paredz:

  • veicināt mākslas, kultūru un radošo domāšanu visu līmeņu formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā un mūžizglītībā;
  • sekmēt kultūras un radošajām nozarēm labvēlīgas ekosistēmas, veicinot piekļuvi finansējumam, inovācijas potenciālu, taisnīgu atlīdzību autoriem un radošo darbu veidotājiem, kā arī starpnozaru sadarbību;
  • veicināt kultūras un radošajās nozarēs vajadzīgo — tostarp digitālo, uzņēmējdarbības, tradicionālo un specializēto — prasmju apguvi.

Arējā dimensija

Mērķis ir stiprināt ES starptautiskās kultūras attiecības ar šādu triju pasākumu palīdzību:

  • atbalstīt kultūru kā ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku;
  • veicināt kultūru un kultūru dialogu, lai izveidotu miermīlīgas attiecības starp kopienām;
  • stiprināt sadarbību kultūras mantojuma jomā.

Pamatojoties uz pieredzi, kas pēdējo desmit gadu laikā gūta ES kultūras sadarbības ietvaros, jaunās programmas pamatā ir cieša sadarbība ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, ieskaitot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un starptautiskos partnerus.

Darba programmas par labu kultūrai

Dalībvalstis nosaka savas kultūras politikas veidošanas prioritātes ES līmenī daudzgadu darba programmās, ko ES Padome pieņem secinājumu veidā. Papildus jaunajai Eiropas kultūras darba kārtībai un saskaņā ar tās stratēģisko ievirzi darba programma ir izstrādāta kā stratēģisks un dinamisks ES kultūras sadarbības instruments, kas atbilst pašreizējām politiskajām norisēm un nosaka prioritātes, pienācīgi ņemot vērā ES subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Pašreizējā Padomes darba programma par labu kultūrai, kas aptver laikposmu 2019-2022, nosaka sešas prioritātes Eiropas sadarbībai kultūras politikas izstrādē:

  1. Ilgtspēja kultūras mantojuma jomā
  2. Kohēzija un labklājība
  3. Ekosistēma, kas atbalsta māksliniekus, kultūras jomas un radošo nozaru darbiniekus un Eiropas saturu
  4. Dzimumu līdztiesība
  5. Starptautiskās kultūras attiecības
  6. Kultūra kā ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks

Katrai no šīm prioritātēm ir noteikti 18 galvenie temati un atbilstošās darbības dalībvalstīm, Padomes prezidentvalstīm un Komisijai.

Paredzētās darba metodes un sasniedzamie rezultāti ir skaidri definēti (ieskaitot atklāto koordinācijas metodi ekspertu grupām).

Pašreizējā programma turpina darbības, ko Eiropas Savienība līdz šim īsteno kultūras mantojuma, sociālās kohēzijas, finansēšanas, inovācijas, kā arī starptautisko kultūras attiecību jomā. Citi temati un ar tiem saistītās darbības ir jaunas, piemēram, mūzika, dzimumu līdztiesība vai ilgtspējīga attīstība.

Pašreizējā ES darba programma par labu kultūrai ir trešā šāda veida programma. Tā turpina darba programmas 2015–2018 un 2011–2014.

Eiropas darbības satvars kultūras mantojuma jomā

Eiropas Komisija 2018. gada decembrī ierosināja pirmo Eiropas darbības satvaru kultūras mantojuma jomā. Šī satvara mērķis ir apzināt un paplašināt Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) panākumus un nodrošināt ilgstošu ietekmi. 

Ceļā uz ES stratēģiju starptautisko kultūras attiecību jomā

2016. gadā ES Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni (Federica Mogherini) un komisārs Navračičs (Navracsics) nāca klajā ar kopīgu, Eiropas Parlamentam un Padomei adresētu paziņojumu "Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana“. Šīs stratēģijas mērķis ir panākt, lai sadarbībai kultūras jomā būtu centrālā vieta ES diplomātiskajās attiecībās ar visas pasaules valstīm.