“Zdravljica” ir dzejolis, ko 1844. gadā sarakstījis slovēņu dzejnieks France Prešerens. To publicēja tikai 1848. gadā, pēc tam kad Hābsburgu impērijā “Tautu pavasara” ietvaros bija atcelta cenzūra. Slovēņu valodā sarakstītais dzejolis ir ietekmējis slovēņu identitātes attīstīšanos un kopumā palīdzējis vairot vārda brīvību. Tas, ka dzejolis “Zdravljica” nav zaudējis aktualitāti, pierādījās 1944. gadā, kad to atkārtoti publicēja partizāni, kas cīnījās pret nacistisko fašismu, un XX. gs. 80. gados un 90. gadu sākumā, kad to bieži izpildīja dažādos pasākumos demokratizācijas periodā, kā rezultātā tika izveidota neatkarīga Slovēnija.

1991. gadā jaunajā Slovēnijas Republikā dzejoļa septīto pantu izvēlējās par valsts himnu. Šajā dzejoļa pantā ir atainots visu nāciju mierīgas līdzāspastāvēšanas ideāls. Dzejoļa citāts ir iespiests uz valsts 2 EUR monētas un arī iegravēts piemineklī, kas 2008. gadā, kad Slovēnija bija ES prezidentvalsts, tika uzstādīts pie Eiropas Savienības Padomes “Justus Lipsius” ēkas Briselē.

Dzejolis “Zdravljica” simbolizē 1848. gadu — “Tautu pavasari” jeb Revolūcijas gadu —, kas bijusi nozīmīga kustība Eiropas vēsturē. Nacionālajā vai minoritāšu valodā sarakstītās literatūras nozīme nacionālo jūtu iekvēlināšanā un prasību rosināšanā pēc cenzūras izbeigšanas un vārda brīvības tiesībām bija vērojama visā Eiropā. Dzejoļa autora Frances Prešerena literārajiem sasniegumiem ir liela nozīme slovēņu nācijas veidošanā ar valodas un literatūras palīdzību, bet tai pašā laikā dzejolis arī vēsta par nāciju miermīlīgu līdzāspastāvēšanu.

Tā kā dzejolis guva pozitīvas atsauksmes un izplatījās Eiropā ar tulkojumu starpniecību— vācu valodās un skandināvu valodās kopš IXX gs. 60./80. gadiem, kā arī angļu un citās valodās kopš XX gs. vidus —, tas ir kļuvis plaši pazīstams. Turklāt tajā ir sludināta draudzīga attieksme valstu starpā, kas valstu himnās ir retums.