Kultūras un radošās nozares (KRN) darbojas sarežģītā uzņēmējdarbības vidē, kur nosakošie faktori ir uzņēmumus regulējošie standarta noteikumi, intelektuālā īpašuma tiesības, nodokļi un daudzi citi aspekti.

Tāpēc šo jomu reglamentējošajai politikai un tiesību aktiem (t. i., tiesiskajam regulējumam) jāveicina mākslinieciskā jaunrade un jārada uzņēmējdarbības iespējas, vienlaikus veicinot un saglabājot Eiropas kultūras daudzveidību.

Kultūras un radošās nozares ir svarīgākas nekā jebkad agrāk

Kultūras nozare, tāpat kā daudzas citas, pieredz dziļas un straujas pārmaiņas, kas saistītas ar digitālo revolūciju. Šo pārmaiņu sakarībā valdības arvien biežāk konstatē, ka ir vajadzīgs pastāvīgs novērtējums, lai nodrošinātu, ka nozares tiesiskais regulējums joprojām atbilst reālajām vajadzībām.

Ņemot vērā digitālo tehnoloģiju pieaugošo nozīmi kultūras nozarē, ir konsekventi jāpārskata tiesību akti par intelektuālā īpašuma tiesībām. ES noteikumiem šajā jomā ir jāatspoguļo mainīgā digitālā vide, lai nodrošinātu mākslinieku un organizāciju tiesību aizsardzību un plašu kultūras pieejamību nākotnē.

Turklāt tas, ka auditorija un tirgi arvien lielākā mērā atrodas tiešsaistē, uzsver nepieciešamību piemērot pienācīgu politiku attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecību, nodokļu uzlikšanu un uzņēmumu izveidi un darbību.

Komisijas darbības, kur mērķis ir atbalstīt kultūru un radošās nozares

Komisija veic vairākas darbības, lai novērtētu kultūras tiesisko regulējumu. Tā, piemēram, vada projektus, pasūta pētījumus un ziņojumus un nodrošina koordināciju ar dalībvalstīm, lai piemērotu labāko praksi.

Komisija tāpat ir pārraudzījusi būtiskos pūliņus, kas pielikti, lai reformētu normatīvo vidi. Papildus projektiem un platformām, kas saņem atbalstu apakšprogrammu Kultūra un MEDIA ietvaros, tā ir pieņēmusi šādus juridiskos instrumentus:

• Direktīva par nenosakāmu autoru darbiem, t.i., darbiem, kuriem nav skaidri zināma autortiesību turētāja;
• Direktīva par kolektīvo tiesību pārvaldību, kas attiecas uz organizācijām, kuras pārvalda vairāku personu autortiesības attiecībā uz vienu aizsargātu darbu;
• Direktīva, ar ko līdz 70 gadiem pagarina izpildītāju un skaņu ierakstu aizsardzības termiņu;
• Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ;
• Pekinas līgums par audiovizuālo izpildījumu;
• Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, kas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu par labu kultūrai un audiovizuālās nozares kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, par to neziņojot Komisijai.

Ņemot vērā problēmas, ko radījušas jaunākās pārmaiņas digitālajā ekonomikā, Komisija ir sākusi būtiskas politikas un likumdošanas reformas digitālā vienotā tirgus projekta ietvaros.

Šī projekta mērķis ir nodrošināt kultūras nozarei piemērotu normatīvo vidi, pateicoties:

• vērienīgai ES autortiesību regulējuma modernizācijai;
• audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanai;
• tiešsaistes platformu ilgtspējīgai ekosistēmai;
• jauniem noteikumiem elektroniskās komercijas jomā, kas vērsti uz problēmām, kas saistītas ar ģeogrāfisko bloķēšanu un tuvināšanos starp tiešsaistes vidi un fizisko vidi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju piemērošanā (sk. informāciju par rīcības plānu PVN jomā).

Turpmākie pasākumi

Komisija turpinās savus pūliņus šajā jomā, jo īpaši:

• kontrolējot un nodrošinot nesen pieņemto tiesību aktu konsekventu piemērojumu;
• apspriežoties ar attiecīgajām personām par situācijas attīstību un nepieciešamību veikt jaunus pasākumus, tostarp saistībā ar atjaunināto stratēģiju Eiropai, kas atbilst digitālajam laikmetam.