Sadarbība kultūras politikas jomā starp Eiropas Komisiju un 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm notiek saistītajās ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās – Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomē un tās Kultūras jautājumu komitejā.

Komisija atskaitās Eiropas Parlamentam, jo īpaši, kultūras jomā – Kultūras un izglītības komitejai.

Šai sadarbībai ir vajadzīgs arī dialogs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kultūras jomas ieinteresētajām personām un citiem dalībniekiem, piemēram, pilsētām un reģioniem vai starptautiskām organizācijām, tostarp Eiropas Padomi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO).

Sadarbība ar dalībvalstīm

Ar atvērto koordinācijas metodi (AKM) praktiskā un strukturētā veidā tiek sapulcināti ES dalībvalstu pārstāvji, lai sekmētu labas prakses apmaiņu attiecībā uz rīcībpolitiku un finansēšanas shēmu izstrādi. Šī metode atvieglo vienotu izpratni par problēmām un palīdz panākt vienprātību par risinājumiem un to īstenojumu.

Izmantojot AKM, dalībvalstu ieceltie eksperti 18 mēnešu laikā tiekas 5–6 reizes, lai sagatavotu politikas ieteikumus, rokasgrāmatas un metodiskos līdzekļus, ko pēc tam izmanto visā Eiropā. Komisija vada AKM organizatorisko darbu, rīko lielāko daļu sanāksmju un atbalsta AKM grupu darbu, sagatavojot informāciju par politikas aktualitātēm un citus materiālus, piemēram, pētījumus.

AKM ekspertu grupas tiekas kopš 2008. gada. Pēdējos gados tajās apspriesti šādi temati:

• Kultūra kā ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks (2022)
• Kultūras mantojuma noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņām (2022)
• Daudzvalodība un tulkošana (2022)
• Audiovizuālie kopražojumi (2022)
• Augstas kvalitātes arhitektūra un dzīves vide (2021)
• Mākslinieku statuss un darba apstākļi (plānots publicēt 2023. gada vidū)

Laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam (kultūras darba plāns 2015.–2018. gadam) AKM grupas sagatavoja šādus ziņojumus:

• No sociālās iekļaušanas līdz sociālajai kohēzijai: kultūras politikas loma (2019)
• Ilgtspējīgs kultūrtūrisms (2019)
• Eiropas filmas kustībā (2019)
• Sadarbības veicināšana Eiropas Savienībā attiecībā uz prasmēm, apmācību un zināšanu nodošanu kultūras mantojuma profesijās (2019)
• Publiskās politikas nozīme kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un inovācijas potenciāla attīstīšanā un Pārskats par ES politiku un pētījumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un inovāciju kultūras un radošajās nozarēs (2018)
• Kultūrmantojuma līdzdalīga pārvaldība (2018)
• Kā kultūra un māksla var veicināt starpkultūru dialogu migrācijas un bēgļu krīzes kontekstā (2017)
• Veicināt piekļuvi kultūrai ar digitāliem līdzekļiem: politika un stratēģijas auditorijas piesaistīšanai (2017), apakšgrupa – Lasīšanas veicināšana digitālajā vidē (2016)

Dialogs ar kultūras un radošajām nozarēm

Jaunajā Eiropas darba kārtībā kultūrai Komisija ir apņēmusies stiprināt dialogu ar kultūras un radošo nozaru organizācijām. Šāda sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem darba kārtības sekmīgai īstenošanai.

Komisija pulcē ieinteresētās personas un lēmumu pieņēmējus, lai apspriestu svarīgākos jautājumus atbilstoši politikas prioritātēm un tematiem, ņemot vērā nozaru norises un vajadzības. Tās mērķis ir stiprināt kultūras nozares nozīmi stratēģiskās debatēs par kultūru Eiropas līmenī, vienlaikus mudinot šīs organizācijas vairāk sadarboties.

“Kultūras balsis” ir īpašs strukturēts dialogs, ko kopš 2015. gada atbalsta Komisija. Tas kalpo par satvaru diskusijām starp ES pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un Komisiju. “Kultūras balsis” pašlaik Eiropas Komisijas vārdā vada Gētes institūts.

Šajā tīmekļvietnē atradīsiet pašreizējos un iepriekšējos tematus, kas apspriesti dialogā “Kultūras balsis”.

• Auditorijas piesaistīšana ar digitāliem līdzekļiem (2018)
• Starptautiskie kultūras sakari (2022)
• Digitālās auditorijas (atkal)iesaistīšana kultūras nozarēs (2022)
• Mākslinieku, kultūras un radošo profesiju pārstāvju statuss un darba apstākļi (2021)
• Kultūra un ilgtspējīgas attīstības mērķi (2021)
• Dzimumu līdzsvars kultūras un radošajās nozarēs (2020)
• Kultūras loma Eiropas Savienības ārpilsētu teritorijās (2020)
• Sociālā iekļaušana: partnerība ar citām nozarēm (2018)
• Prasmes, apmācība un zināšanu pārnese: tradicionālais un jaunais mantojums (2017)
• Starpkultūru dialoga kultūra kopīgā publiskā telpā (2016)
• Kultūras loma iekļaušanas veicināšanā migrācijas kontekstā (2016)
• Kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un inovācijas potenciāla attīstīšana (2016)
• Kultūrmantojuma līdzdalīga pārvaldība (2015)

Uzziniet, kādi bija iepriekšējo gadu temati.