Izdevējdarbības nozare ir viena no lielākajām kultūras nozarēm Eiropā ar kopējo novērtēto tirgus vērtību 36–38 miljardu eiro apmērā. Saskaņā ar Eiropas Izdevēju federācijas 2018. gada ziņojumu visa grāmatniecības vērtības ķēde (autori, grāmatnieki, iespiedēji, dizaineri, grafiķi u.c.) nodarbina vairāk nekā pusmiljonu personu. Ar vairāk nekā 500 000 ik gadu publicētu jauna virsraksta izdevumu Eiropas grāmatu nozare ir neticami bagāta un daudzveidīga.

Tomēr daudzas Eiropas grāmatas eiropiešiem nav pieejamas. Galvenie iemesli ir tirgu lingvistiskā un ģeogrāfiskā sadrumstalotība un angļu valodā sarakstīto grāmatu dominance, kas veido 80-90 % no Eiropā pieejamajiem tulkojumiem. Daudzu Eiropas valstu literatūra pārāk reti tiek tulkota citās valodās. Līdz ar to daudziem Eiropas lasītājiem Eiropas literatūras bagātība un daudzveidība nav pieejama.

Grāmatu nozari negatīvi ietekmē arī tas, ka pielāgošanās digitālajai pārejai notiek lēni un pastāvīgi krītas interese par literāro darbu lasīšanu.

Covid-19 krīze ir vēl vairāk pastiprinājusi šīs tendences un izcēlusi nepieciešamību atbalstīt grāmatu nozares atlabšanu un konkurētspēju.

Eiropas Savienība atbalsta grāmatu nozari, izmantojot visdažādākos instrumentus un politikas pasākumus, sākot ar finansējumu un beidzot ar dialogu un regulējumu.

Atbalsts grāmatu nozarei programmas “Radošā Eiropa” ietvaros

Programmas “Radošā Eiropa” galvenie mērķi ir nostiprināt literatūras apriti Eiropā, dažādot Eiropas grāmatu auditoriju un stiprināt izdevējdarbības nozares konkurētspēju.

Atbalsts literārajai tulkošanai

Programma “Radošā Eiropa” paredz līdzfinansējumu izdevējiem, lai veicinātu grāmatu tulkošanu un publicēšanu, jo īpaši no mazāk pārstāvētām valodām. Finansiālais atbalsts sedz 50 % tulkošanas izmaksu, kā arī izmaksas, kas saistītas ar izplatīšanu un popularizēšanu plašākai auditorijai. Lielākā daļa reklāmas pasākumu (autoru apmeklējumi, festivāli, lasījumi) tiek organizēti sadarbībā ar grāmatu pārdevējiem, bibliotēkām vai literatūras festivāliem, lai nostiprinātu grāmatniecības vietējo/nacionālo ekosistēmu.

Kopš programmas sākuma ir atlasīti pāri par 320 Eiropas izdevēju projektu ar vairāk nekā 2700 grāmatu no 41 valodas visā Eiropā tulkošanas un popularizēšanas nolūkā. Valodu un žanru daudzveidība pilnībā atspoguļo literatūras kultūras un lingvistisko daudzveidību Eiropā.

• Uzzināt vairāk par atbalstu literārajiem tulkojumiem

Sadarbība un darbu popularizēšanas platforma

Papildus literāro tulkojumu atbalstam programma līdzfinansē dažādus sadarbības un platformu projektus. Šādi līdzšinējie vai pašreizējie projekti ilustrē to, kā programma “Radošā Eiropa” atbalsta grāmatu nozari visā vērtības ķēdē, no autora līdz lasītājam.

• Talantu attīstība: iniciatīva Cela (Connecting Emerging Literary Artists) apmāca un satuvina 30 jaunos autorus, 80 jaunos tulkotājus un 6 jaunos literārās nozares profesionāļus, piedāvājot lielākas iespējas mazajām valodām, lai veicinātu pārmaiņas.
• Popularizēšana un izplatīšana tiešsaistē: “European comics” ir Eiropas mēroga digitāls uzņēmums, ko vada 13 Eiropas komiksu izdevēji no 8 Eiropas valstīm. Tas palīdz popularizēt un attīstīt Eiropas komiksus un grafiskos romānus ar vairākām darbībām:
  • kolektīva digitālā kataloga izveide;
  • autoru apmeklējumu organizēšana un pasākumi visā Eiropā un Ziemeļamerikā;
  • komiksu lasītājiem un profesionāļiem paredzētas tīmekļa vietnes izveide. 
• Dzejas popularizēšana: 2017. gadā izveidotā platforma Versopolis gadu gaitā ir attīstījusies, iekļaujot 23 dzejas un literāros festivālus Eiropā. Kopumā platforma ļāvusi popularizēt vairāk nekā 200 dzejniekus no 32 dažādām Eiropas valodām, un vairāk nekā 1800 dzejoļu ir publicēti tīmekļa vietnē.
• Kontaktu veidošana starp uzņēmumiem: projekts ALDUS (Eiropas grāmatu gadatirgu tīkls) ir starptautisks tīkls, ko veido pasaulē lielākie grāmatu gadatirgi (Frankfurte un Boloņa), vairāki nacionālie gadatirgi un izdevēju apvienības, un tā galvenais mērķis ir vairāk profesionalizēt Eiropas izdevējdarbības ainu, kura strauji mainās.
• Auditorijas dalība: SILO (Socially Inclusive Literature Operations) mērķis ir padarīt ārvalstu Eiropas literatūru pieejamu ikvienam. Organizācijas no septiņām valstīm tieši sadarbojas ar iedzīvotājiem, iesaistot bēgļus, slimnīcas pacientus, jaunus cilvēkus, ieslodzītos, vidusskolēnus un vecāka gadagājuma cilvēkus, lai izplatītu literatūru ielās, pilsētu nomalēs, slimnīcās un visur, kur ir vajadzīgs labs stāsts.
• Lasīšana un izglītība: projekta READ ON (Reading for Enjoyment, Achievement and Development of Young People) mērķis ir palielināt jauniešu interesi par literatūru un piesaistīt viņu uzmanību, atbalstot viņu lasīšanas prieku, vienlaikus izmantojot viņu digitālās prasmes. Šis projekts, kas dzima sešu valstu partnerībā, paredz organizēt pasākumus skolās, pusaudžu festivālos, bāros un neformālu pasākumu norises vietās, kā arī piedāvā tīmekļa risinājumus, kas ļauj iepazīstināt jauniešus ar grāmatām. Strauji mainīgā digitālā sabiedrība nav ienaidnieks, bet gan veids, kā vairāk attīstīt jauniešu lasītprasmi, kas viņiem būs vajadzīga, lai nākotnē gūtu panākumus akadēmiskajā, sociālajā un darba dzīvē.

Nākamās programmas “Radošā Eiropa” (2021-2027) mērķi

Eiropas Komisija ir nolēmusi nostiprināt savu atbalstu grāmatu nozarei nākamās programmas “Radošā Eiropa” ietvaros, palielinot finansējumu grāmatu tulkošanai un popularizēšanai un piešķirot nozarei īpašu atbalstu apmācības, profesionalizācijas un tīklu veidošanas nostiprināšanai grāmatu nozarē.

Eiropas Savienības Literatūras balva

Eiropas Savienības Literatūras balva (EUPL) izgaismo Eiropas mūsdienu daiļliteratūras radošumu un daudzveidīgo bagātību. Tādējādi tā veicina literatūras apriti Eiropā un rosina lielāku interesi par citu valstu literāriem darbiem.

Balvu ar programmas “Radošā Eiropa” atbalstu organizē Eiropas Rakstnieku padomes, Eiropas Izdevēju federācijas un Eiropas un starptautiskās grāmatu tirgotāju federācijas konsorcijs. Šī balva kopš 2008. gada, kad tā tika pasniegta pirmo reizi, ļāvusi 135 jauniem autoriem no 41 Eiropas valsts ienākt jaunos tirgos, pateicoties viņu darbu tulkojumiem vairākās valodās.

• Uzzināt vairāk par Eiropas Savienības Literatūras balvu

Dialogs un sadarbība ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām

Komisija uztur pastāvīgu dialogu ar nozari un pirms neilga laika ir izveidojusi koordinācijas grupu jautājumā par daudzvalodību un tulkošanu, kuras mērķis ir sniegt ieteikumus par to, kā uzlabot darbu apriti Eiropā un nostiprināt tulkošanas nozari.